Meiteņu zeltpīpenīte (Tanacetum parthenium L.)

Meiteņu zeltpīpenīte (Tanacetum parthenium L.) ir kumelītei līdzīgs daudzgadīgs lakstaugs ar izteiktu smaržu. Nav toksisks un to audzē kā dekoratīvu augu. Meiteņu zeltpīpenītei piemīt pretiekaisuma un dažādu sāpju atvieglojošas īpašības. Pētījumi uzrādījuši, ka meiteņu zeltpīpenīte ir īpaši efektīva migrēnas un galvassāpju gadījumā.

Meiteņu zeltpīpenīte (Tanacetum parthenium L.) ir daudzgadīgs kurvjziežu lakstaugs, kas vizuāli līdzinās margrietiņai un ir sastopams dārzos un ceļmalās. Šī auga nosaukums ir cēlies no latīņu vārda “febrifugia”, kas nozīmē “drudža mazinātājs”. Pirmajā gadsimtā dzīvojošais grieķu ārsts Dioskorīds ordinēja meiteņu zeltpīpenīti “visiem karstajiem iekaisumiem”. Pateicoties kuplajām lapām to dēvēja arī par “pūklapi”. Tas ir īss, krūmājam līdzīgs aromātisks daudzgadīgs augs, kas stiepjas 0,3 - 1 m augstumā. Dzeltenīgi zaļās lapas parasti ir īsākas par 8 cm, gandrīz bez matiņiem, plūksnaini dalītas (kā krizantēmai). Dzeltenie, 2 cm diametrā lielie ziedi uzplaukst jūlijā un noturas līdz pat oktobrim. Tie līdzinās kumelītei (Matricaria chamomilla), ar ko dažreiz tiek jaukta, un ziediņiem ir viena, uz ārpusi vērsta ziedlapiņu kārta, ziedi aug nelielos kurvīšos. Šis aromātiskais augs izdala spēcīgu un rūgtenu smaržu. Dzeltenīgi zaļās lapas ir izkārtotas pamīšus (proti, lapas aug abās kāta pusēs, bet ir izkārtotas pamīšus), klātas maziem matiņiem un ir nokarenas. Mazās, margrietiņām līdzīgās puķes veido blīvu ceru ar līdzenu augšpusi.

Meiteņu zeltpīpenīte (Tanacetum parthenium L.) ir ārstniecības augs, kas jau izsenis izmantots drudža, migrēnas izraisītu galvassāpju, reimatoīdā artrīta, vēdersāpju, zobu sāpju, kukaiņu kodumu, neauglības un menstruālā cikla traucējumu, kā arī dzemdību kontrakciju gadījumā. Meiteņu zeltpīpenīte kopš seniem laikiem ir lietota kā tradicionālajā, tā tautas medicīnā, un to bija īpaši iecienījuši grieķu un agrīnie Eiropas homeopāti. Meiteņu zeltpīpenīte ir tikusi izmantota, lai mazinātu psoriāzi, alerģijas, astmu, tinnītu, reiboni, sliktu dūšu un vemšanu. Augs satur daudz dabisku vielu, taču aktīvie mehānismi, visticamāk, ietver vienu vai vairākus sastāvā esošos seskviterpēna laktonus, tostarp partenolīdu. Citas iespējami aktīvās sastāvdaļas ir flavanoīdi – glikozīdi un pinēni. Augam piemīt vairākas dziednieciskās īpašības – pretvēža, pretiekaisuma, kardiotoniska, antispazmatiska, menstruācijas veicinoša, un to var izmantot prettārpu klizmās. Tas tiek plaši kultivēts dažādos pasaules reģionos un kā ārstniecības augs tas gūst aizvien vairāk panākumu, it sevišķi pateicoties vairākiem un pārliecinošākiem pierādījumiem par daudzveidīgo ārstniecisko ietekmi. 

 

  1 Atsauce: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3210009/

Par meiteņu zeltpīpenītes lietošanu nav saņemti nopietnu blakņu ziņojumi. Ir iespējamas šādas blaknes: slikta dūša, gremošanas problēmas un vēdera pūšanās; košļājot svaigas lapas, var rasties mutes gļotādas jēlumi un kairinājums.

Cilvēki, kas ir jutīgi pret ambrozijām un tām radniecīgiem augiem, var būt alerģiski arī pret meiteņu zeltpīpenītēm.

Meiteņu zeltpīpenīti nav ieteicams lietot grūtniecēm, jo tā var izraisīt dzemdes kontrakcijas. Šobrīd nav daudz datu par meiteņu zeltpīpenītes lietošanas ietekmi uz zīdīšanu.

Meiteņu zeltpīpenītes ārīga lietošana var izraisīt ādas kairinājumu. 1 Atsauce: https://www.nccih.nih.gov/health/feverfew

Meiteņu zeltpīpenīte (Tanacetum parthenium L.) ir labi zināms augs, ko izmanto migrēnas profilaksē.

Meiteņu zeltpīpenīte ir ārstniecības augs, kura ārstniecisko īpašību potenciāls un ievērojamā spēja mazināt galvassāpes bija atzīta pat viduslaikos. Meiteņu zeltpīpenītes ārstnieciskā ietekme migrēnas patofizioloģijā vēl nav līdz galam izprasta. Meiteņu zeltpīpenītes ekstrakts veicina serotonīna (5-hidroksitriptamīna) izdalīšanos no trombocītiem, ko nodrošina vairāki agregācijas mediatori. Fizioloģiski serotonīns iesaistās nervu impulsu pārvadē starp nervu šūnām. To sauc par neirotransmiteru. Serotonīnu galvenokārt atrod smadzenēs, kuņģa-zarnu traktā un trombocītos. Serotonīna darbība cilvēka organismā īpaši ir saistīta ar gludās muskulatūras aktivitāti un impulsu pārraidi starp nervu šūnām, turklāt tā veidošanās ierosina laimes izjūtu un labsajūtu. 

Meiteņu zeltpīpenītes ekstrakti un tīrs partenolīds nomāc prostaglandīnu sintēzi. Tā kā prostaglandīni ir vielas, kas izraisa iekaisumu, sāpes, eksudāta (šķidruma, kas izplūst no asinsvadiem iekaisuma laikā) veidošanos un drudzi, tad meiteņu zeltpīpenīte spēj labvēlīgi iedarboties, novēršot vai mazinot šīs parādības. Partenolīds, savukārt, būtiski ietekmē asinsvadu sašaurināšanās un paplašināšanās mehānismus.

Vairāki klīniskie pētījumi ir apliecinājuši, ka meiteņu zeltpīpenītes ieguvumi migrēnas profilaksē krietni pārsniedz riskus. Attiecībā uz meiteņu zeltpīpenītes drošumu un panesamību klīniskajos pētījumos un no ilgstošu lietotāju ziņojumiem nav gūtas liecības par nopietnām blaknēm. 1 Atsauce: Pfaffenrath, V., Diener, H., Fischer, M., Friede, M., & Henneicke-von Zepelin, H. (2002). The Efficacy and Safety of Tanacetum Parthenium (Feverfew) in Migraine Prophylaxis—a Double-Blind, Multicentre, Randomized Placebo-Controlled Dose-Response Study. Cephalalgia, 22(7), 523–532. doi:10.1046/j.1468-2982.2002.00396.x

Meiteņu zeltpīpenītes ekstrakti nomāc trombocītu 5-HT sekrēciju, neitralizējot sulfhidril grupas gan šūnā, gan ārpus tās. Meiteņu zeltpīpenītē esošie seskviterpēni satur alfametilēnbutirolacetona vienības, kas spēj reaģēt ar sulfhidril grupām. 

Meiteņu zeltpīpenītei, šķiet, ir vairāk nekā viens iedarbības mehānisms. Auga ekstrakti ietekmē ļoti daudzus fizioloģiskos iedarbības ceļus. Dažus no šiem mehānismiem jau aplūkoti iepriekš, piemēram, prostaglandīna sintēzes nomākšanu, asinsvadu gludo muskuļu spazmu samazināšanu un trombocītu granulu sekrēcijas bloķēšanu.

Meiteņu zeltpīpenīte ir pazīsatama visā pasaulē, piemēram, Kanādas Veselības aizsardzības nodaļa ir piešķīrusi zāļu identifikācijas numuru (ZIN) meiteņu zeltpīpenītes produktam, ļaujot tā ražotājam apgalvot, ka šis bezrecepšu medikaments novērš migrēnas izraisītas galvassāpes. 2 Atsauce https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3210009/

Arī Eiropā meiteņu zeltpīpenīte ir plaši pētīta un Eiropas zāļu aģentūras novērtējuma ziņojumā par meiteņu zeltpīpenīti (EMA/HMPC/48716/2019) ir secināts, ka meiteņu zeltpīpenīte tiek izmantota migrēnas un galvassāpju novēršanai ar terapeitisko devu 100 mg drogu dienā.

  1. Senie grieķi šo augu dēvēja par “Parthenium”, visticamāk, tādēļ, ka to 5. gs. pr. Kr. izmantoja kā ārstniecības līdzekli, lai glābtu dzīvību no Partenona nokritušajiem tā būvniecības laikā.
  2. Vēl viens meiteņu zeltpīpenītes nosaukums ir “viduslaiku aspirīns” jeb 18. gadsimta “aspirīns”.
  3. Centrālamerikā un Dienvidamerikā šo augu izmantoja daudzu kaišu ārstēšanai. Andu kalnos dzīvojošie Kalovejas indiāņi šo vērtīgo augu izmanto koliku, sāpīgu nieru, rīta nelabuma un vēdersāpju ārstēšanai. Kostarikāņi izmanto auga novārījumu, lai uzlabotu gremošanu, kā kardiotonisku un menstruācijas veicinošu līdzekli un kā prettārpu klizmu. Meksikā to izmanto kā antispazmatisku un tonizējošu līdzekli, kas regulē menstruālo ciklu. Venecuēlā ar to ārstēja ausu sāpes
  4. Meiteņu zeltpīpenīti mēdz stādīt ap mājām kā gaisa attīrītāju, jo tai piemīt spēcīgs, paliekošs aromāts, un tās ziedu tinktūra tiek izmantota kā kukaiņu atbaidītājs un uz kodumiem klājams balzams. Tas ir ticis izmantots kā pretinde pārmērīgas opija lietošanas gadījumā.

Gotu kola (Centella asiatica L.)

Gotu kola (Centella asiatica L.) ir daudzgadīgs augs, kurš plaši izplatīts pasaules tropu un subtropu apgabalos. Āzijā uzskata, ka Gotu kola var pagarināt cilvēka dzīvi. Ājurvēdas medicīnā to uzskata par nervu un smadzeņu šūnu darbības izteiktu stiprinātāju un stimulantu. Gotu kola ir viens no parasti izmantotajiem augiem pēcinsulta stāvokļos. Tā ir iekļauta Indijas un Lielbritānijas farmaceitiskajā sistēmā (farmakopejā).

Gotu kola jeb vairoglape ir daudzgadīgs augs, kas pārsvarā sastopams Indijā, Japānā, Ķīnā, Indonēzijā, Dienvidāfrikā, Šrilankā un Klusā okeāna Dienvidu krastā. Tā pieder pie čemurziežu dzimtas un tai nav nedz izteiktas garšas, nedz smaržas. Tai ir vairāki nosaukumi – gotu kola, vairoglape, Āzijas vairoglape.

Šis augs ir iecienījis ūdens tuvumu. Tam ir nelielas, vēdeklim līdzīgas lapas un balti līdz mēļi vai sārti ziedi, un mazi, ovāli augļi. Gotu kolas lapas un kāti tiek izmantoti kā zāles. Šis augs var izplatīties nekontrolēti kā nezāle, taču tas ir atkarīgs no atrašanās vietas. Piemēram, seklā ūdenī lapas peld pa virsu, savukārt sausās teritorijās šim augam attīstās daudz sakņu un lapas drīzāk ir šauras un mazas. Vēdekļa formas lapas var būt gan gludas, gan daivveidīgas. Sarkanie ziedi pārtop par augli ar apmēram 5 mm diametru.

Vairoglapes galvenās aktīvās sastāvdaļas ir triterpenoīdi, taču jāņem vērā arī tas, ka no Indijas, Šrilankas un Madagaskaras nākušajiem augiem nebūs pilnīgi vienādas īpašības. Gotu kolas triterpēnu koncentrācija svārstās no 1,1 līdz 8%, un vairumam augu tā ir diapazona vidusdaļā.

Šis augs uzlabo mikrocirkulāciju galvā un perifērajā daļā, un tiek uzskatīts, ka tas uzlabo atmiņu. 1880. gados francūži iekļāva gotu kolu farmaceitisko līdzekļu klāstā. 1 Atsauces: https://www.mountsinai.org/health-library/herb/gotu-kolahttps://www.encyclopedia.com/medicine/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/gotu-kola

Normālos apstākļos vairoglape ir veselībai droša. Taču ir piefiksētas arī dažas blaknes, ko radījis šis augs, piemēram, miegainība, slikta dūša, galvassāpes, reibonis, caureja, ādas kairinājums.

Lai gan nav veikti plaši pētījumi par gotu kolas iedarbību uz citiem medikamentiem, pastāv iespēja, ka tā var reaģēt uz recepšu vai bezrecepšu medikamentiem. Pirms gotu kolas lietošanas vienmēr konsultējieties ar ārstu. 1 Atsauce: https://www.webmd.com/diet/health-benefits-gotu-kola#2

Insults var izraisīt mentālo spēju samazināšanos. Kognitīvo spēju traucējumi pēc išēmiskā insulta ir raksturīgi 20 līdz 30% gadījumu, un to iespējamība palielinās divu gadu laikā pēc insulta. Ballard u.c. savā pētījumā konstatēja, ka 25% pacientiem ir pēcinsulta demence un insultu pārcietušajiem turpmākos piecus gadus ir deviņas reizes lielāks risks ciest no demences, nekā veseliem cilvēkiem, it īpaši izziņas spēju un ar tām saistīto funkciju – atmiņas un uzmanības – ziņā. Kognitīvo spēju traucējumus pēc smadzeņu asinsvadu slimībām vajadzētu pārvaldīt tā, lai novērstu insulta atkārtošanos un īpaši pievērstos izziņas spēju uzlabošanai. Sekundārā insulta profilakse paredz tādu riska faktoru kontroli kā asinsspiediens, holesterīna līmenis un hiperhomocistenēmija.

Viens no parasti izmantotajiem augu valsts līdzekļiem ir vairoglape jeb gotu kola. Galvenā substanču grupa gotu kolā ir triterpēni, tostarp aziatikozīds, madekasodīds, aziātskābe un madekānskābe, kam piemīt antioksidantu, pretiekaisuma un šūnu bojāeju novērsošas īpašības. Tas varētu skaidrot, kādēļ gotu kola pozitīvi ietekmē smadzeņu plastiskumu, kā arī pagarina dendrītus (nervu šūnu izaugumus). Eksperimentos ar pelēm tika secināts, ka šis augs pastiprina hipokampa CA3 neironu dentrītu sazarošanos, ja tos skārušas neirodeģeneratīvas slimības un atmiņas traucējumi.

Šis pētījums tika veikts, lai noteiktu pacientu ar asinsvadu bojājumu izraisītiem kognitīvās funkcijas traucējumiem uzlabojumu, novērtējot pēc Monreālas kognitīvā novērtējuma testa Indonēzijas varianta (MoCA-Ina) pēc 750 mg/dienā gotu kolas (centella asiatica) un 3 mg/dienā folskābes lietošanas 6 nedēļu periodā. 1 Atsauce: Kun Marisa Farhana, Rusdy Ghazali Malueka, Samekto Wibowo, and Abdul Gofir; Effectiveness of Gotu Kola Extract 750 mg and 1000 mg Compared with Folic Acid 3 mg in Improving Vascular Cognitive Impairment after Stroke;  Published online 2016 Jun 1. doi: 10.1155/2016/2795915PMCID: PMC4908235

  1. Vēsturiski gotu kola ir izmantota sifilisa, hepatīta, kuņģa čūlu, prāta noguruma, epilepsijas, caurejas, drudža un astmas ārstēšanā.
  2. Eiropā kādreiz valdīja maldīgs uzskats, ka vairoglape izraisa aitu nagu eroziju.
  3. Indijā vairoglape tiek uzskatīta par augu ar ļoti spēcīgu iedarbību uz cilvēka garīgajām spējām, Ajurvēdas medicīna to sauc par Brahmi, jo tā palīdz iegūt zināšanas par garīgumu.
  4. Klīst leģenda, ka ķīniešu homeopāts Lī Činjuns dzēra augu mikstūru, kuras sastāvā bija gotu kola, un nodzīvoja 256 gadus. Singāļu tautai ir sens sakāmvārds “divas lapas dienā neļaus novecot”, kas arī atspoguļo gotu kolas kā ilgmūžības auga popularitāti.

Safrāna krokuss (Crocus sativus L.)

Safrāna krokusa (Crocus sativus L.) labvēlīgās īpašības tiek plaši izmantotas austrumu farmācijā, kuras arsenālā ir aptuveni 300 farmaceitisko preperātu ar šī auga ekstraktu. Safrāna krokusa aktīvo vielu ietekme uz smadzeņu darbību ir daudz pētīta - ir novērojumi, ka cilvēkiem, kuri izmanto safrāna krokusu, ir uzlabojusies smadzeņu darbība, atmiņa un maņu orgānu darbība.

Krokuss ir iekļauts 75 zemu augošu īrisu dzimtas (Iridaceae) augu sugu ģintī. Krokusu izcelsme meklējama Alpos, Dienvideiropā un Vidusjūras reģionā, un, pateicoties kausam līdzīgajiem ziediem, tas ir iecienīts pavasara vai rudens kultūraugs. Pavasarī uzziedējušajiem augiem ir gara ziedkopa, kas patur sēklotni zem zemes, pasargājot to no klimata pārmaiņām. Ziedi naktī un mākoņainā laikā aizveras. Krāsošanai, garšvielām un medikamentiem izmantotais safrāns tiek iegūts no violetā vai baltā, rudenī ziedošā safrāna krokusa (Crocus sativus) auglenīcas pūkainā gala. Safrāna krokuss rudenī parasti uzzied ar violetiem ziediem. Šis augs ir 10 līdz 30 cm garš.

Safrāns ir izkaltētas zili-violetā safrāna krokusa pagarinātās drīksnas un auglenīcas kāti. Safrāna drīksnas satur četras svarīgākās bioaktīvās sastāvdaļas: krokīnus (seši-monoglikozil- vai diglikozilpoliēna esteru grupa), kroketīnu (dabisks krokīna karotenoīda dikarboksilskābes prekursors), pikrokrokīnu  (safrāna monoterpēna glikozīda prekursors un zeaksantīna noārdīšanās produkts) un safranālu. Pastāv pieņēmums, ka krokīns un safranāls kavē dopamīna, norepinefrīna un serotonīna atkaluzņemšanu. 

Safrāns var uzlabot garīgo veselību, pateicoties tā antidepresanta īpašībām, un nesenā meta-analīzē tika apstiprināts, ka tas ir iedarbīgs depresijas ārstēšanas līdzeklis. 1 Atsauce: https://www.britannica.com/plant/Crocus#ref172302 2 Atsauce: Lopresti, A. L., & Drummond, P. D. (2014). Saffron (Crocus sativus) for depression: a systematic review of clinical studies and examination of underlying antidepressant mechanisms of action. Human Psychopharmacology: Clinical and Experimental, 29(6), 517–527. doi:10.1002/hup.2434  3 Mazidi, M., Shemshian, M., Mousavi, S. H., Norouzy, A., Kermani, T., Moghiman, T., … Ferns, G. A. A. (2016). A double-blind, randomized and placebo-controlled trial of Saffron (Crocus sativus L.) in the treatment of anxiety and depression. Journal of Complementary and Integrative Medicine, 13(2). doi:10.1515/jcim-2015-0043

Uzņemot orāli: safrāns, visticamāk ir drošs tādos daudzumos, kas ir sastopams pārtikā un ja to lieto kā medikamentu kursa veidā ne ilgāk par 26 nedēļām. Dažas iespējamās blaknes ir sausa mute, trauksme, uzbudinājums, miegainība, nomākts garastāvoklis, slikta dūša vai vemšana, aizcietējumi vai caureja, apetītes izmaiņas, karstuma viļņi un galvassāpes. Dažiem cilvēkiem var rasties alerģiskas reakcijas.

Iespējams, ka safrāna lietošana lielās devās nav droša. Lielas devas, sākot no 5 gramiem vai vairāk, var izraisīt saindēšanos. 12-20 gramu lielas devas var izraisīt nāvi.

Grūtniecība un barošana ar krūti. Safrāna orāla lietošana devās, kas pārsniedz parasti produktiem pievienoto, visticamāk, nebūs droša. Lielākas safrāna devas var izraisīt dzemdes kontrakcijas un tādējādi – spontāno abortu.

Nav pietiekami daudz uzticamas informācijas, lai apgalvotu, ka safrāns ir drošs grūtniecēm vai ar krūti barojošām māmiņām. Labāk ievērojiet drošu pieeju un izvēlieties tādu daudzumu, kas parasti tiek pievienots pārtikai.

Bipolārie traucējumi. Safrāns var ietekmēt noskaņojumu. Pastāv bažas, ka tas var veicināt uzbudināmību un impulsīvu uzvedību (māniju) cilvēkiem, kas cieš no bipolārajiem traucējumiem. Nelietojiet safrānu, ja jums ir šāda diagnoze.

Alerģija pret airenēm, olīvkoku (tostarp olīvām) un kālija sālszāli: cilvēki, kam ir alerģija pret šiem augiem, varētu reaģēt alerģiski arī uz safrānu.

Mijiedarbība. Lietojot safrānu kā uztura bagātinātāju, piesardzība ir jāievēro cilvēkiem, kas lieto asinsspiediena regulēšanas un asins šķidrināšanas medikamentus. Ja lietojat medikamentus, pirms šī auga lietošanas konsultējieties ar ārstu. 1 Atsauce: https://www.webmd.com/vitamins/ai/ingredientmono-844/saffron

Depresijas izraisīti traucējumi ir viena no dominējošajām garīgajām slimībām, un tiek lēsts, ka tā ietekmē līdz pat 21% pasaules iedzīvotāju. Vairums pacientu bieži vien nevēlas lietot sintētiskos antidepresantus ārstu izrakstītajās devās, jo tiem ir tādas blaknes kā nespēja vadīt automašīnu, sausa mute, aizcietējumi un libido zudums. Līdz ar to augu ekstrakti ir pievilcīgas jauno medikamentu alternatīvas, un ir pierādīts, ka depresijas ārstēšanā tie sniedz labāku rezultātu ar mazāk blaknēm. 

Safrāna kā antidepresanta ieguvumi ir pietiekami dokumentēti. Veicot šī auga ķīmisko analīzi, tika iegūti gandrīz 150 gaistošie un negaistošie savienojumi. Līdz šim ir iegūtas un konstatētas mazāk par 50 sastāvdaļām ar fitoķīmiskajām īpašībām.

Ir secināts, ka krokīns un safrāna ekstrakts novērš hroniska stresa izraisītas atmiņas un telpiskās mācīšanās traucējumus. Pastāv pieņēmums, ka safrāna profilaktiskās īpašības, kas pasargā no atmiņas pasliktināšanās, ir saistītas ar safrāna antioksidanta īpašībām, kas labvēlīgi pretdarbojas oksidatīvā stresa izraisītajiem bojājumiem. Akhondzadeh et al., 2004. gadā veiktajā dubultmaskētajā un randomizētajā pētījumā, kas notika 6 nedēļu periodā, izdevās pierādīt, ka safrāna ekstrakta efektivitāte ir līdzvērtīga imipramīna iedarbībai. 6 nedēļu ilgušos dubultaklajos, randomizētajos klīniskajos pētījumos tika konstatēta arī kaltētu safrāna ziedlapiņu labvēlīgā ietekme uz vieglu līdz vidēji smagu depresiju. 4 nedēļas ilgs novērojums randomizētā, dubultmaskētā, daudzsološā eksperimentālajā klīniskajā pētījumā ar placebo grupu, piedaloties 40 galvenā depresīvā traucējuma pacientiem, safrāna drīksnu galvenā antioksidantu sastāvdaļas – krokīna – lietošana (30 mg/d) apliecināja selektīvo serotonīna atkaluzņemšanas inhibitoru iedarbības paplašināšanos ārstēšanā iekļautajiem pacientiem bez būtiskām blaknēm.

Cits pētījums (šajā dubultmaskētajā, placebo kontrolētajā un randomizētajā pētījumā pacientiem pēc nejaušības principa 6 nedēļas tika dota C.sativus ziedlapu kapsula 30 mg/dienā (BD) (1. grupa) un placebo kapsula (BD) (2. grupa)) parādīja, ka, dodot pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu depresiju C.sativus ziedlapu preparātu, pēc 6 nedēļu ārstēšanas tika panākti statistiski būtiski noskaņojuma uzlabojumi. Šo atklājumu klīnisko nozīmīgumu pastiprināja uzlabojumi pēc Hamiltona depresijas novērtējuma skalas punktiem safrāna grupā. Turklāt starp abām grupām novēroto blakņu ziņā nebija būtiskas atšķirības. Vismaz trijos no klīniskajiem pētījumiem ir iegūti dati, ka C.sativus drīksnām ir antidepresanta ietekme (Akhondzadeh et al., 2004, 2005; Noorbala et al., 2005). 1 Atsauce: Mohammad J. Siddiqui, Mohammed S. M. Saleh, Siti N. B. Binti Basharuddin, Siti H. Binti Zamri, Mohd H. bin Mohd Najib, Muhammad Z. bin Che Ibrahim, Nur A. binti Mohd Noor, Hanin N. Binti Mazha, Norazian Mohd Hassan, and Alfi Khatib; Saffron (Crocus sativus L.): As an Antidepressant; J Pharm Bioallied Sci. 2018 Oct-Dec; 10(4): 173–180. doi: 10.4103/JPBS.JPBS_83_18  2 Atsauce: Akhondzadeh S, Fallah-Pour H, Afkham K, Jamshidi AH, Khalighi-Cigaroudi F. Comparison of Crocus sativus L. and imipramine in the treatment of mild to moderate depression: a pilot double-blind randomized trial [ISRCTN45683816] BMC Complement Altern Med. 2004;4:12. 3 Atsauce: Esmail Moshiria, Afshin Akhondzadeh Bastib, Ahamad-Ali Noorbalac, Amir-Hossein Jamshidid, Seyed Hesameddin Abbasie, Shahin Akhondzadeh; Crocus sativus L. (petal) in the treatment of mild-to-moderate depression: A double-blind, randomized and placebo-controlled trial; Phytomedicine 13 (2006) 607–611

 

  1. Safrāna krokuss smaržo līdzīgi vaniļai un garšvielām, un žāvētas drīksnas piešķir ēdienam, piemēram spāņu paeljai, rīsu ēdieniem un Vidusjūras zivju sautējumam, īpašu garšu. 
  2. Safrāna vārda izcelsme ir meklējama franču valodas “safran”, kas atvasināts no latīņu vārda “safranum” – intensīvi dzeltens pigments; fitoķīmiskā analīze ir ļāvusi secināt, ka krāsu galvenokārt rada noārdījušies karotenoīdu savienojumi – krokīns un kroketīns.
  3. Safrāna drīksnas kā medikamentu sāka izmantot vairāk nekā pirms 3600 gadiem. Safrāns tika iekļauts dažādos opioīdajos preparātos, kurus izmantoja sāpju mazināšanai (16.-19. gs.). Safrānu arī izmantoja tuniku krāsošanai Spānijas reģionā un babiloniešu kultūrā apmēram 2400 pr. Kr.
  4. Tā ir pasaulē dārgākā garšviela ar mazumtirdzniecības cenu līdz pat 11 000 $/kg, jo tās iegūšana prasa daudz darba. Katram ziedam ir trīs sarkanas krāsas drīksnas, un viena safrāna drīksna sver apmēram 2 mg. Lai iegūtu 1 kg šīs unikālās garšvielas, ir nepieciešami 150 000 krokusa ziedi vai 450 000 ar rokām nolasītas drīksnas.
  5. 10 g vai lielāka deva var izraisīt abortu un cilvēkam letāla deva ir 20 g.
  6. Safrāns persiešu tradicionālajā medicīnā tiek izmantots depresijas ārstēšanai. Ir vērts pieminēt, ka tas ir persiešu garšaugs, kura vēsture ir tikpat sena kā Persijas Impērija.

Pasiflora (Passiflora incarnata L.)

Pasiflora (Passiflora incarnata L.) ir daudzgadīgs augs, kas var izaugt līdz pat 10 m augstumam ar ovāliem, ēdamiem augļiem.Ēdamo pasifloru mēs pazīstam kā marakuju. Dabā šos spilgtos, eksotiskos ziedus var sastapt Austrālijā, Āzijā un Dienvidamerikā(Brazīlijā). Šim augam ir nomierinoša iedarbība uz nervu sistēmu;tas spēj regulēt miega traucējumus; stabilizē asinsspiedienu un uzlabo asinsriti. Visas šīs īpašības ir saistītas ar pasifloras ziedu sastāvu, kurš satur flavonoīdus, brīvos fenola savienojumus, glikozīdus, kā arī organismam svarīgas aminoskābes un virkni organisko skābju, tai skaitā: ābolskābi, skudrskābi, linolskābi un citas.

Pasifloru (Passiflora incarnata L.) jeb kaisles ziedu - kultivē, lai iegūtu izejvielas farmācijas vajadzībām. Passiflora incarnata ir viena no vislabāk dokumentētajām Pasifloras ģints sugām ar ārstnieciskām īpašībām. Medicīniskiem nolūkiem tiek izmantots gan viss augs, gan ziedi un augļi.

Pasifloras vērtīgās īpašības un blakusparādības, to lietojot, ir pētītas jau sen dažādu zāļu preparātos. Ņemot vērā, ka šim augam piemīt unikālas farmakoloģiskas īpašības, tā popularitāte pēdējā laikā pieaug.

Pasiflora ir alkaloīdu, fenola savienojumu, flavonoīdu un cianogēno glikozīdu avots. Pasifloras primārās fitoķīmiskās vielas ir flavonoīdi (apigenīns, luteolīns, kvercetīns un kaempferols) un flavonoīdu glikozīdi (viteksīns, izoviteksīns, orientīns un izoorientīns).1

C-glikozilētie flavonoīdi un izoviteksīns, kas atrodami pasiflorā, modulē GABAA receptorus, izmantojot savas benzodiazepīnu saistīšanās vietas un vienlaicīgi rada anksiolītiskiem līdzekļiemraksturīgu ietekmi un kognitīvās (izziņas) uzlabošanās efektu.2

2014. gada 25. martā Eiropas Zāļu aģentūra publicēja augu monogrāfiju par Passiflora incarnata, tādējādi atzīstot tai zāļu statusu.3

Passiflora incarnata ir svarīga trauksmes vai nervozitātes, ģeneralizētas trauksmes, opiātu abstinences simptomu, bezmiega, neiralģijas, krampju, spazmas astmas, UDHS, sirdsklauves, sirds ritma anomāliju, hipertensijas, seksuālās disfunkcijas un menopauzes augu izcelsmes medicīniskajā ārstēšanā.

Neskatoties uz mūsu izpratnes nepilnībām par neirofizioloģiskajiem procesiem, arvien vairāk tiek atzīts, ka neiropsihiski stāvokļi, kas saistīti ar depresiju un trauksmi centrālajā nervu sistēmā, attiecas uz līdzsvaru starp ķīmisko ierosmi un inhibīciju. Viens no mehānismiem ir saistīts ar γ-aminosviestskābes (GABA) sistēmu.4Tāpēc tika pētīta Passiflora incarnata sausā ekstrakta ietekme uz GABA sistēmu in vitro. Pētījumi parādīja, ka daudzas Passiflora incarnata farmakoloģiskās iedarbības ir saistītas ar GABA sistēmas modulāciju, tostarp afinitāti (vielas īpašība veidot savienojumu ar citu vielu) pret GABAA un GABAB receptoriem un ietekmi uz GABA uzņemšanu. Pasiflorā esošo polifenolu un flavonu anksiolītiskās aktivitātes var daļēji saistīt ar to pretkairinājuma un antioksidantu iedarbību to specifisko struktūru dēļ. Turklāt pierādītas ievērojams skaits šo savienojumu anksiolītiskās īpašības, aktivizējot GABAA receptorus. 1 Atsauce: 1) Janda, K., Wojtkowska, K., Jakubczyk, K., Antoniewicz, J., & Skonieczna-Żydecka, K. (2020). Passiflora incarnata in Neuropsychiatric Disorders—A Systematic Review. Nutrients, 12(12), 3894. doi:10.3390/nu12123894 2) Oliveira, D. R. de, Todo, A. H., Rêgo, G. M., Cerutti, J. M., Cavalheiro, A. J., Rando, D. G. G., & Cerutti, S. M. (2018). Flavones-bound in benzodiazepine site on GABA A receptor: Concomitant anxiolytic-like and cognitive-enhancing effects produced by Isovitexin and 6-C-glycoside-Diosmetin. European Journal of Pharmacology, 831, 77–86. doi:10.1016/j.ejphar.2018.05.004 3) https://www.ema.europa.eu/en/medicines/herbal/passiflorae-herba 4) Fonseca, L. R. da, Rodrigues, R. de A., Ramos, A. de S., da Cruz, J. D., Ferreira, J. L. P., Silva, J. R. de A., & Amaral, A. C. F. (2020). Herbal Medicinal Products from Passiflora for Anxiety: An Unexploited Potential. The Scientific World Journal, 2020, 1–18. doi:10.1155/2020/6598434 5) Sita Sharan Patel, Neelesh Kumar Verma, Karunakaran Gauthaman; Passiflora Incarnata Linn: A Review on Morphology, Phytochemistry and Pharmacological Aspects; Phcog Rev. Vol, 3, Issue 5, 186-192, 2009

Lietojot pasifloru saturošus produktus reizēm ir novērojamasblakusparādības. Biežākās blakusparādības ir:

  • • reibonis;
  • • miegainība;
  • • apjukums;
  • • slikta dūša;
  • • vemšana;
  • • pazemināts asinsspiediens;
  • • patoloģiska sirdsdarbība un ritms.

Pasiflora jālieto piesardzīgi, ja Jūs jau lietojat kādu sedatīvumedikamentu, piemēram, alprazolāmu (Xanax), lorazepāmu (Ativan), temazepāmu (Restoril) un zolpidēmu (Ambien), jo lietojot tos vienlaicīgi ar pasifloru, palielinās pārmērīgas miegainības un sedācijas risks.

Pasiflora jālieto piesardzīgi kopā ar asinsspiediena zālēm, piemēram, enalaprilu (Vasotec), losartānu (Cozaar), atenololu (tenormīnu), amlodipīnu (Norvasc) un furosemīdu (Lasix). Pasiflorai ir asinsspiedienu pazeminoša iedarbība un, lietojot asinsspiediena zāles savienojumā ar pasifloru, assinspiediens var samazināties vairāk par nepieciešamo.

Ja Jūs lietojat kādus medikamentus un Jums ir radušies jautājumi par šo medikamentu savietojamību ar pasifloru, pirms šī produktalietošanas konsultējieties ar savu ārstu.

Pasifloru nav ieteicams lietot grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.

Stress ir dabiska ķermeņa reakcija. To var izraisīt fiziski (izsalkums, slāpes, infekcija) un/vai psiholoģiska rakstura faktori (saskatītidraudi, trauksme vai bažas), proti, stresa faktori. Stress ir saistīts ar šūnu kairinājumu. Fizioloģiski ķermeņa reakcija uz stresu izraisa tūlītēju adrenerģiskās sistēmas un simpātiskās-adrenomedulārās ass (SAM ass) aktivizēšanos, kam seko hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass (HPA ass). Hronisks, ilgstošs stress ir patoloģisks stāvoklis, kas var pasliktināt koncentrēšanos un atmiņu, kā arī izraisīt afektīvus traucējumus, piemēram, depresiju, šizofrēniju un pēctraumatiskā stresa traucējumus. Passiflora incarnata ir viens no augu izcelsmes līdzekļiem, ko izmanto, lai mazinātu stresa sekas. Žurku pētījumspierādīja, ka ilgstoša pasifloras lietošana ir saistīta ar samazinātu stresa līmeni un līdz ar to palielinājās motivācija rīkoties un uzlabojās motoriskā aktivitāte. Tāpat ir apstiprinājusies pasifloras labvēlīgā ietekme uz atmiņas funkciju.

Stress var ietekmēt miega kvalitāti un izraisīt bezmiegu. Pasifloraslietošana cilvēkiem ar hronisku bezmiegu var radīt terapeitisku efektu miega traucējumu, atmiņas zuduma un deģeneratīvas smadzeņu slimības gadījumā. Pasiflora, nomierinošās iedarbības dēļ, var būt noderīga arī trauksmes, nemiera, bezmiega un depresīvos stāvokļos.1

Lielākoties lietotās zāles trauksmes ārstēšanai ietver benzodiazepīnu un buspirona anksiolītiskus līdzekļus, kā arī dažādusantidepresantus, kuri var izraisīt blakusparādības un panesamības problēmas.

Pētījumā2, kurā tika izvirzīta hipotēze, ka orāli lietota Passiflora incarnata būtu efektīvs anksiolītisks līdzeklis ar ierobežotu ietekmi uz anestēziju un atveseļošanos, tika pierādīta pasifloras (500 mg) ietekme uz trauksmi pacientiem pirms operācijas. Secinājums:ambulatorajā ķirurģijā perorāla Passiflora incarnata lietošana kāpremedikācija samazina trauksmi, neizraisot sedāciju (miegainību).

Passiflora incarnata pie 500 mg/dienā nodrošina drošu un efektīvu anksiolītisku efektu, nepasliktinot psihomotorās funkcijas. 1 Atsauce: 1) Janda, K., Wojtkowska, K., Jakubczyk, K., Antoniewicz, J., & Skonieczna-Żydecka, K. (2020). Passiflora incarnata in Neuropsychiatric Disorders—A Systematic Review. Nutrients, 12(12), 3894. doi:10.3390/nu12123894; 2) Movafegh, A., Alizadeh, R., Hajimohamadi, F., Esfehani, F., & Nejatfar, M. (2008). Preoperative Oral Passiflora Incarnata Reduces Anxiety in Ambulatory Surgery Patients: A Double-Blind, Placebo-Controlled Study. Anesthesia & Analgesia, 106(6), 1728–1732. doi:10.1213/ane.0b013e318172c3f9

1) Brazīlieši ir traki uz marakuju. Brazīlija ir valsts, kurā pasiflora ir ļoti izplatīta un brazīlieši to ēd vairāk nekā jebkura cita tauta uz zemes.
2) Principā marakuja ir nevis auglis, bet tā ir oga, un vienā auglī ir tikai 17 kalorijas. Tumšās sēklas ir kraukšķīgas un ēdamas.
3) “Passion” (kaislība) pasifloras jeb “kaislības zieda”nosaukums attiecas uz Jēzus kaislībām kristīgajā teoloģijā. 15. un 16. gadsimtā spāņu kristiešu misionāri pieņēma šī auga unikālās īpašības, jo īpaši tā dažādo ziedu daļu skaitu, kā Jēzus pēdējo dienu un it īpaši viņa krustā sišanas simbolus:
• lapu smailie gali tika ņemti, lai attēlotu Svēto šķēpu, kas pazīstams arī kā Likteņa šķēps;
• stīgas attēlo pātagas, ko izmantoja Kristus pēršanai;
• desmit ziedlapiņas un kauslapiņas attēlo desmit uzticīgos apustuļus (izņemot svēto Pēteri noliedzēju un Jūdu Iskariotu nodevēju);
• zieda radiālie pavedieni, kuru skaits var būt vairāk nekā simts un atšķiras katram ziedam, attēlo ērkšķu vainagu;
• kausa formas auglenīca attēlo Svēto Grālu;
• 3 drīksnas apzīmē 3 nagus, un 5 putekšņlapas zem tām – 5 brūces (četras aiz nagiem un viena šķēpa duršanas vietā);
• daudzu sugu ziedu zilā un baltā krāsa simbolizē debesis un tīrību.
4) Pasifloras ražo lielu daudzumu nektāra, kas piesaista tauriņus, kolibri un sikspārņus, kas ir galvenie šo augu apputeksnētāji.
5) Žāvētas pasifloras lapas var smēķēt cigarešu veidā.
6) Vairāk nekā 70 dažādu tauriņu sugu kāpuri izmanto pasifloras lapas kā galveno barības avotu. Dažiem pasifloru veidiem uz lapu virsmas veidojas olām līdzīgas struktūras, lai atturētu mātītes no olu dēšanas.

Brūnaļģe (Fucus vesiculosus L.)

Brūnaļģe Fucus vesiculosus saukta par pūšļu fuku jeb pūšļaļģi, ir viena no izplatītākajām un svarīgākajām biotopu veidojošām sugām Baltijas jūrā. Brūnaļģe satur vairāk vitamīnu un minerālvielu nekā jebkurš cits pārtikas produkts. Minerālvielu daudzums ir viens no lielākajiem visos zināmajos augu avotos un Fucus vesiculosus trīs galvenās sastāvdaļas ir jods, algīnskābe un fukoidāns.

Fucus vesiculosus starp 66 sugu brūnaļģēm ir viena no ievērojamākajām Arktikas reģiona seklajos ūdeņos - Atlantijas okeānā, Klusā okeāna ziemeļu daļā, Barenca, Baltās, Norvēģijas, Baltijas un Irmingera jūrās. Šīs aļģes dominē sekla ūdens makroaļģu populācijās 0,5–4 m dziļumā jūras ūdeņos. Tās izmanto ne tikai pārtikā, bet arī kosmētikā, bioloģiskajos mēslošanas līdzekļos, dzīvnieku barībā un farmācijas rūpniecībā.1

Fucus vesiculosus sastāvā ir virkne veselību veicinošu savienojumu, piemēram, fukoidānu, polifenolu, fukoksantīna un būtisku minerālvielu avots, tostarp joda, kam ir laba biopieejamība, un selēna, kam ir galvenā nozīme vairogdziedzera darbības regulēšanā.Brūnaļģes ir īpaši bagātas ar jodu un tās tiek izmantotas kā dabīgs joda avots, kas organiski iekļaujas šūnu vielmaiņā.

Brūnaļģēs sastopamā algīnskābe (līdz 35 % no sausas masas) ir pazīstama pārtikas rūpniecībā. Tā kalpo par sastāvdaļu zupās un zupu maisījumos kā emulgators, biezinātājs un stabilizators.Savukārt, alginātu (algīnskābes sāļi) bāzes preparāti tiek izmantoti, lai ārstētu grēmas un kuņģa skābes refluksu (atvilni).2 Algīnskābe stimulē fagocitozi, tādējādi palielinot šūnu pretmikrobu, pretvīrusu un pretsēnīšu aktivitāti; saista lieko imūnglobulīnu E daudzumu, kuru dēļ attīstās alerģija; veicina imūnglobulīnu A (antivielu) sintēzi, kas palielina ķermeņa izturību pret mikrobiem. Tāpat, pateicoties algīnskābei, Fucus vesiculosus pazemina asinsspiedienu, noņem kaitīgos radionuklīdus un smagos metālus un vājina ķermeņa intoksikāciju.

Vēl viena svarīga Fucus vesiculosus sastāvdaļa ir fukoidāni. Fukoidāni ir polisaharīdi no Fucus saimes - savienojumi, kas ir unikāli brūnajām aļģēm. Ir ziņots par dažādu fukoidānu farmakoloģisku iedarbību, tostarp antioksidantu, pretaptaukošanās, pretdiabēta, pretnovecošanās, pretmikrobu, pretvēža (modulējot saimniekorganisma imūnsistēmu un kavējot audzēja angioģenēzi), antikoagulantu un pretiekaisuma iedarbību.1

Fucus vesiculosus samazina transsialidāzes aktivitāti asinīs, enzīmu, kas saistīts ar holesterīna uzkrāšanos pat par 36 %.3 Tas var būt noderīgi pacientiem ar zemu vairogdziedzera darbību, jo lēna vielmaiņa ir saistīta ar pārmērīgu lipīdu un glikozes uzkrāšanos.

Apkopojot Fucus vesiculosus labās īpašības, jāmin, kā tās efektīvi attīra organismu no šlakām un toksīniem, uztur endokrīnās sistēmas veselību. Iesaka lietot pie hipotireozes, asinsrites traucējumiem, saindēšanās ar smago metālu sāļiem. Fucus vesiculosus palēnina aterosklerozes attīstību, samazina holesterīna līmeni asinīs. Brūnaļģes polisaharīdi piebriest, palielina savu apjomu un kairina zarnu gļotādas, līdz ar to stimulē peristaltiku, veicina zarnu attīrīšanu, kas tiek izmantots svara mazināšanai cilvēkiem ar aptaukošanos. Polisaharīdi saista toksīnus, izvada tos no organisma. Brūnaļģes algināti izvada no organisma smagos metālus un radionukleīdus. Brūnaļģes satur vairāk mikroelementu nekā sauszemes augi. 1 Atsauces: Ekaterina D. Obluchinskaya, Olga N. Pozharitskaya, Denis V. Zakharov, Elena V. Flisyuk, Inna I. Terninko, Yulia E. Generalova, Irina E. Smekhova, and Alexander N. Shikov; The Biochemical Composition and Antioxidant Properties of Fucus vesiculosus from the Arctic Region; Mar Drugs. 2022 Mar; 20(3): 193.; doi: 10.3390/md20030193 2 Atsauces: Mandel, Daggy, Brodie, & Jacoby. (2000). Review article: alginate-raft formulations in the treatment of heartburn and acid reflux. Alimentary Pharmacology and Therapeutics, 14(6), 669–690. doi:10.1046/j.1365-2036.2000.00759.x 3 Atsauces:  Aksenov, D. V., Kaplun, V. V., Tertov, V. V., Sobenin, I. A., & Orekhov, A. N. (2007). Effect of plant extracts on trans-sialidase activity in human blood plasma. Bulletin of Experimental Biology and Medicine, 143(1), 46–50. doi:10.1007/s10517-007-0013-2

Fucus vesiculosus drošību pamatojošu klīnisku pētījumu nav, taču, pamatojoties uz Fucus kā tradicionāla ēdiena lietošanu, mērens jūras aļģu patēriņš parasti tiek uzskatīts par drošu. Jūraszāles var tiktpakļautas ķīmiskajam piesārņojumam, kas atrodas ūdenī, kurā tās ir ievāktas, tāpēc ir īpaši svarīga to izcelsme un ražotāja kvalitātes prasības. Ir ziņots par Fucus nefrotoksicitātes gadījumiem, iespējams, arsēna piesārņojuma dēļ. Tādēļ pievērsiet uzmanību, ja aļģu saturoši produkti ir neparasti lēti vai tie nav reģistrēti pārtikas drošības institūcijās.

Ierobežoto pētījumu dēļ, nav precīzi definētu ieteikumu brūnaļģudienas devām, tomēr lielākoties iesaka nepārsniegt 500 mg dienas devu.

Grūtniecība un zīdīšanas periods: Fucus vesiculosus, iespējams, nav droši lietot grūtniecības vai zīdīšanas laikā, ja vien to nav nozīmējis ārsts.

Alerģija pret jodu: Fucus vesiculosus var saturēt lielu daudzumu joda, kas jutīgiem cilvēkiem var izraisīt alerģisku reakciju. Neizmantojiet tās kā pārtikas produktu pārmērīgā daudzumā, taču kā uztura bagātinātāju ar kontrolētu vielu daudzumu drīkst izmantot.

Ķirurģija: Fucus vesiculosus var palēnināt asins recēšanu. Tas var izraisīt papildu asiņošanu operācijas laikā un pēc tās. Pastāstiet savam ārstam, kādā apjomā lietojiet aļģes un nepieciešamības gadījumā pārtrauciet lietot Fucus vesiculosus vismaz 2 nedēļas pirms operācijas, ja ārsts tā ir norādījis.

 

Mijiedarbība ar medikamentiem:

Esiet piesardzīgi, ja lietojat:

1. Litijs

Fucus vesiculosus lietošana kopā ar litiju var palielināt vairogdziedzera funkcijas izmaiņu risku.

2. Zāles paaugstinātas vairogdziedzera darbības ārstēšanai

Fucus vesiculosus lietošana kopā ar zālēm hiperaktīvam vairogdziedzerim var mainīt šo zāļu iedarbību.

3. Zāles, kas palēnina asins recēšanu (antikoagulanti/antitrombocītu līdzekļi).

Fucus vesiculosus var palēnināt asins recēšanu. To lietošana kopā ar zālēm, kas arī palēnina asins recēšanu, var palielināt zilumu un asiņošanas risku.1 1 Atsauce:  https://medlineplus.gov/druginfo/natural/726.html

Mūsu platuma grādos bieži sastopama parādība ir vairogdziedzera samazināta funkcija jeb hipotireoze. Tāda ir gandrīz katrai trešajaivai ceturtajai sievietei. Sievietes šī problēma skar vairāk, jo vairogdziedzera funkciju un tā darbību iespaido psihoemocionālais stāvoklis. Vairogdziedzeris ļoti jutīgi reaģē uz adrenalīnu un stresa hormonu kortizolu. Tipiskas hipotireozes pazīmes ir salīgums, šķidruma aizture un jo īpaši tas izpaužas pirmsmenopauzes vecumā.1

Vesela pieauguša cilvēka ķermenis satur 15 līdz 20 mg joda, no kuriem 70 līdz 80 % atrodas vairogdziedzerī. Hroniska joda deficīta gadījumā, joda saturs vairogdziedzerī var nokrist zem 20 µg. Ja organismam ir pieejams pietiekošs joda daudzums, tadvairogdziedzeris “izlieto” aptuveni 60 µg joda dienā, lai līdzsvarotu tā zudumu un uzturētu vairogdziedzera hormonu sintēzi, attiecīgi jods ir būtiska vairogdziedzera ražoto hormonu sastāvdaļa.2

Organisms neražo jodu, tāpēc ir būtiski lietot pārtikas produktus, kas satur jodu vai arī uzņemt jodu ar pārtikas piedevām vai uztura bagātinātājiem. Jods ir atrodams dažādos pārtikas produktos, tomēr jūras produktiem ir augstāks joda saturs, jo jūras augi un dzīvnieki spēj koncentrēt jodu no jūras ūdens. Lielos daudzumos jods organiskā veidā sastopams aļģēs, t.sk. Fucus vesiculosus. Jaorganismā nav pietiekami daudz joda, tas nevar ražot pietiekamādaudzumā vairogdziedzera hormonus. Tādējādi joda deficīts var izraisīt vairogdziedzera palielināšanos, hipotireozi un intelektuālās attīstības traucējumus zīdaiņiem un bērniem, kuru mātēm grūtniecības laikā ir bijis joda deficīts.3 Riskam īpaši ir pakļauti striktie vegāni, jo viņu ikdienas pārtikas produkti ir ierobežoti.4

Fucus vesiculosus satur flavonoīdu fukoksantīnu un tiek ziņots, ka tam ir visaugstākā antioksīdatīvā darbība ēdamo jūraszāļu vidū.Fucus vesiculosus, kurās ir daudz minerālvielu un halogenīdi, tostarp jods, ir izrādījis labvēlīgu ietekmi vairogdziedzera disfunkcijas ārstēšanā, piemēram, Hašimoto slimība un subklīniski

hipotireoze. Fucus ir arī spēja samazināt transsialidāzes aktivitāti asinīs, kas ir saistīta ar holesterīna uzkrāšanos. Tas var būt svarīgi pacientiem ar samazinātu vairogdziedzera funkciju, kuru vielmaiņa ir saistīta ar hiperlipidēmiju.5 1 Atsauce: 1) https://nra.lv/veseliba/181158-veseliba-vairogdziedzera-disfunkcija-21-gadsimta-pandemija.htm 2) Zimmermann, M. B. (2009). Iodine Deficiency. Endocrine Reviews, 30(4), 376–408. doi:10.1210/er.2009-0011 10.1210/er.2009-0011 3) https://www.thyroid.org/iodine-deficiency/ 4) Lightowler HJ, Davies GJ. Iodine intake and iodine deficiency in vegans as assessed by the duplicate-portion technique and urinary iodine excretion. Br J Nutr 1998;80(6):529-535. 5) Jill Stansbury,Paul Saunders, David Winston; Promoting Healthy Thyroid Function with Iodine, Bladderwrack, Guggul and Iris; ©2012, Jill Stansbury, ND Journal Compilation ©2012, AARM; DOI 10.14200/jrm.2012.1.1008

1) Japānas iedzīvotāji ir aļģu patēriņa līderi. Kopējais jūras veģetācijas daudzums, ko viņi patērē, ir vairāk nekā 20 sugas! Jūras aļģu kombu grupu izmanto japāņu suimonobuljonam, wakame - zupām, hijiki - tofu un rīsiem; nori - suši, rīsu bumbiņām, kūkām un nūdelēm.
2) Mūsdienās algīnskābi rūpnieciski ražo no Japānas brūnaļģēm. Algīnskābes īpatnība ir tā, ka tā ļoti labi absorbē ūdeni, tas ir, viena skābes daļa var absorbēt līdz 300 daļām ūdens.
3) Izrādās, ka Fucus vesiculosus ir gana daudz beta karotīna, kas padara to par ideālu risinājumu tiem, kas cenšas uzlabot savu redzi. Beta-karotīns ir antioksidants, kas neitralizē brīvos radikāļus acīs un radzenē. Turklāt Fucus vesiculosus var palīdzēt palēnināt makulas deģenerāciju un novērst kataraktas attīstību.
4) Fucus vesiculosus no paaudzes paaudzē ir slavēts kā svara zaudēšanas līdzeklis. Tas notiek pateicoties tam, kavielmaiņa notiek ātrāk un ķermenis sadedzina vairāk tauku, kā arī nomāc apetīti, tādējādi novēršot aptaukošanos un citas ar to saistītās veselības problēmas.
5) Fucus vesiculosus sastāvā ir algīnskābe, kas mazina aizcietējumus un piešķir zarnās esošajam saturam tilpumu, veicinot vienmērīgu gremošanas procesu. Turklāt tā palīdz mazināt pārmērīgu vēdera uzpūšanos, vēdera krampjus un daudz nopietnākas kaites, piemēram, kuņģa čūlas un resnās zarnas vēzi.

Lavanda (Lavandula angustifolia L.)

Lavandu dabiskais izplatības areāls galvenokārt ir Kanāriju salas, Āfrikas ziemeļi un austrumi, Austrālija, Dienvideiropa, Arābijas pussala un Indija. Lavandas ziedus izmanto aromterapijā, jo tiem piemīt nomierinoša iedarbība uz centrālo nervu sistēmu, kā arī uz elpceļu nervu sistēmu. Tāpat lavandu ļoti plaši izmanto medicīniskiem nolūkiem, piemēram, lietojot iekšķīgi lavandas eļļu saturošas kapsulas, tā veicina ikdienas mierīgumu, noturību pret stresu, aizmigšanu un labu miegu.

Lavanda ir daudzgadīgs lūpziežu jeb panātru dzimtas augs ar tūkstošiem gadu ilgu vēsturi. Mazs, smaržīgs krūms, kura maksimālais augstums ir 80 centimetri un tas ir gan nektāraugs, gan ēteriskās eļļas augs. Lavandām ir pretēji sakārtotas, pelēkzaļas, lancetiskas lapas ar ieritinātu malu. Ziedi divlūpaini, zili vai violetzili, sakopoti neīstos mieturos, kas savukārt veido skraju vārpu ziedneša galā.

Lavandas ģints ietver līdz pat 47 sugām. Dabiskos apstākļos lavandas aug ziemeļu un austrumu Āfrikā, Austrālijā, Arābijas pussalā, Indijā, Kanāriju salās un Dienvideiropā. Tomēr kākultūraugs sastopams visā pasaulē.

Nraugoties uz lielo sugu daudzveidību, izšķirami trīs galvenie veidi: angļu, spāņu un franču lavanda. Lai arī tām ir daudz līdzību, franču un angļu šķirnes var atšķirt pēc izskata, augšanas paradumiem, ziedēšanas laika, aromāta un pielietojuma.

Angļu vai “īstā” lavanda (Lavandula officinalis angustifolia) irdruknāka, ar pilnīgāku ziedu un tieši šo lavandas sugu lielākoties izmanto medicīniskiem nolūkiem.

Tās ziedi satur 3% ēterisko vielu, antocianīnus, fitosterīnus, cukurus, minerālvielas un tanīnus. Lavandas ēteriskās eļļas kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs ir mainīgs un atkarīgs no genotipa, augšanas vietas, klimatiskajiem apstākļiem, pavairošanas un morfoloģiskajām iezīmēm. Lavandas ēteriskajā eļļā ir vairāk kā 300 dažādas ķīmiskaskompozīcijas, no kurām galvenās ir linalols (daudzums variē no 9.3% līdz 68.8% un tam piemīt šādas ārstnieciskās īpašības: pretiekaisuma, pretkrampju, relaksants, pretsāpju līdzeklis, nomierinošs līdzeklis, antidepresants, pretstresa līdzeklis un anksiolītisks līdzeklis), linalilacetāts (daudzums variē no 1.2% līdz59.4%), lavandulyl acetāts, ocimēns, cineols un terpinen-4-ols.  1 Atsauces: Prusinowska, R., & Śmigielski, K. B. (2014). Composition, biological properties and therapeutic effects of lavender (Lavandula angustifolia L). A review. Herba Polonica, 60(2), 56–66. doi:10.2478/hepo-2014-0010 Lavandas ēteriskajai eļļai piemīt labas antioksidanta un pretmikrobu aktivitātes, ja to lieto uz ādas, kā arī būtiska pozitīva ietekme uz gremošanas un nervu sistēmu lietojot iekšķīgi.

Linalols un linalilacetāts tiek uzskatīti par lavandas eļļas galvenajām sastāvdaļām, kas varētu būt saistītas ar miegu veicinošo iedarbību, modulējot glutamāta un GABA iedarbību. 2 Atsauces: Kim, J., Lee, S. L., Kang, I., Song, Y. A., Ma, J., Hong, Y. S., … Kim, J. E. (2018). Natural Products from Single Plants as Sleep Aids: A Systematic Review. Journal of Medicinal Food, 21(5), 433–444. doi:10.1089/jmf.2017.4064

Ir pierādīts, ka lavanda darbojas kā anksiolītisks (trauksmes mazināšanas) līdzeklis un kā nomierinošs līdzeklis, lai palielinātuorganisma relaksāciju un atslābumu, tādējādi veicinot aizmigšanu.

Lavanda mijiedarbojas ar neiromediatoru (ķīmiska viela, kas dabiski veidojas nervu sistēmā, ļaujot nervu šūnām savstarpēji sazināties un to trūkums vai pārmērīgs daudzums var izraisīt dažādus garastāvokļa traucējumus) GABA, lai palīdzētu nomierināt smadzeņu un nervu sistēmas darbību, mazinot uzbudinājumu, dusmas, agresiju un nemieru. Lavanda arī darbojas kā pretsāpju līdzeklis.

 

Lavandas eļļas toksicitāte nerada bažas. Tādi komponenti kā linalols un linalilacetāts nav mutagēni. 1 Atsauce: https://www.ema.europa.eu/en/documents/herbal-report/draft-assessment-report-lavandula-angustifolia-mill-aetheroleum-lavandula-angustifolia-mill-flos_en.pdf  Ņemot vēra, ka lavandu lieto arī pārtikā, tā ir droša arī tad, ja to lieto kā medikamentus. Blakusparādības var būt aizcietējumi, caureja un galvassāpes.

Esiet piesardzīgi lietojot sedatīvos medikamentus (centrālo nervu sistēmu nomācošus līdzekļus) kopā ar lavandu, jo tie savstarpēji mijiedarbojas.

Lavanda var izraisīt miegainību un palēninātu elpošanu. Arīsedatīvie līdzekļi (zāles), var izraisīt miegainību un palēninātu elpošanu. Lavandas lietošana kopā ar sedatīviem medikamentiem var izraisīt elpošanas problēmas un/vai pārmērīgu miegainību.

 

Bezmiegs ir viens no visizplatītākajiem miega traucējumiemiedzīvotāju vidū. Šis traucējums ir arī starp biežākajām sūdzībām primārās veselības aprūpes centros. Lavandu dažādās austrumu tradicionālajās medicīnās sauc par "smadzeņu slotu", jo tā spēj “iztīrīt” galvu līdzīgi kā slota izslauka istabu no gružiem. Tas ir viens no visbiežāk lietotajiem augiem pacientiem ar miega traucējumiem.

Saskaņā ar Eiropas Zāļu aģentūras novērtējuma ziņojumu 1 Atsauce:  2" https://www.ema.europa.eu/en/documents/herbal-report/draft-assessment-report-lavandula-angustifolia-mill-aetheroleum-lavandula-angustifolia-mill-flos_en.pdf]]EMA/HMPC/143183/2010, lavandas eļļa darbojas kā nomierinošs līdzeklis un veicina miegu. Atsevišķi pētījumi ir pierādījuši, ka personas nākamajā rītā pēc lavandas iedarbības ziņoja par lielāku mundrumu un sparu, kā arī lavandas iedarbībā palielinājās non-REM jeb lēnā miega vieglās fāzes stadija un samazinājās nemierīgā miega fāze jeb ātrais miegs (REM - ātrās acu kustības) un tā ilgums.

Vienlaikus paildzinājās pamošanās laiks pēc pirmās aizmigšanas (pamošanās pēc miega sākuma). 2 Atsauce: Goel, N., Kim, H., & Lao, R. P. (2005). An Olfactory Stimulus Modifies Nighttime Sleep in Young Men and Women. Chronobiology International, 22(5), 889–904. doi:10.1080/07420520500263276

Augi un augu izcelsmes zāles dažādu miega traucējumu ārstēšanaiizmantotas ārstnieciskos nolūkos jau gadsimtiem ilgi – arī lavanda.Dažādi, kompleksi bioķīmiski procesi smadzenēs nodrošina mums miegu, t.sk. mijiedarbība ar GABAerģiskajiem signāliem.

Kā galvenais inhibējošais neirotransmiters GABA palīdz uzturēt vispārējo līdzsvaru neironu ierosmes un inhibīcijas centrālajā nervu sistēmā un spēlē vienu no galvenajām lomām smadzeņu attīstībā un darbībā. Tiek uzskatīts, ka vairāk kā 20% no visiem smadzeņu neironiem ir GABAerģiski. Trīs dažādi GABA receptori: GABAA, GABAB un GABAC ir iesaistīti miega un uzbudinājuma regulēšanā (tiesa dažādos apmēros). Visbiežāk lietotās miega zāles iedarbojas tieši uz GABA sistēmām, jo ​​īpaši benzodiazepīna. 3 Atsauce: Bruni, O., Ferini-Strambi, L., Giacomoni, E., & Pellegrino, P. (2021). Herbal Remedies and Their Possible Effect on the GABAergic System and Sleep. Nutrients, 13(2), 530. doi:10.3390/nu13020530

Lavandas aktīvās sastāvdaļas var sasaistīt glutamāta N-metil-D-aspartāta receptorus (NMDA) un serotonīna transportētājus. Tiek uzskatīts, ka NMDA receptors ir ļoti svarīgs sinaptiskā plastiskuma kontrolei un un kalpo kā starpnieks atmiņas funkcijai. Miega veicinošie GABAerģiskie neironi ir bezmiega farmakoloģiskās terapijas galvenais mērķis.

Jāsaka gan, ka, neskatoties uz vairāku miega zāļu pieejamību, blakusparādības joprojām ir problēma, un joprojām ir pieprasījums pēc drošākām bezmiega ārstēšanas iespējām. Pētījumi liecina, ka vairākas augu izcelsmes vielas t.sk. lavandā sastopamās, var kalpot kā miegu veicinošas, modulējot GABAerģisko signālu pārraidi smadzenēs. Augu izcelsmes produktu drošums un plašā pieņemšana(blakusparādību neesamība) pacientu vidū ir spēcīgs arguments dotpriekšroku augiem, nevis rūpnieciski ražotām zālēm.

 

 

1) Auga nosaukums cēlies no latīņu valodas "Lava" - mazgāt. Laika gaitā lavandas aromātam doti daudzi apzīmējumi, saistīti ar tās izmantošanas vēsturi un vārda tulkojumu – tīrība, miers, skaidrība, svaigums, klasika, harmonija, mīlestības dvesma.
2) Lavanda kalpo kā mīlestības simbols kāzu ceremonijās un dažādos maģiskos rituālos, to izmanto kā talismanu.
3) Senāk lavandas dzēriens tika nozīmēts sievietēm auglības vairošanai. Vēlāk zinātnieki apstiprināja estrogēnu (dzimumhormonu) klātbūtni lavandā.
4) Japānā eksperimenti ir parādījuši, ka lavandas aromāts samazina darbinieku garīgā darba kļūdu skaitu par 20%.
5) Slavenais ārsts Parkinsons šo augu sauca par līdzekli pret visām galvas un smadzeņu slimībām.
6) Senie ēģiptieši lavandu izmantoja mumificēšanas procesā, savukārt, persieši lavandu bija iekļāvuši Medicīnas kanonā.

Kalifornijas magone (Eschscholzia californica L.)

Kalifornijas magoni medicīnā lieto miega traucējumu (bezmiega), sāpju, nervu uzbudinājuma, kā arī urīnpūšļa un aknu slimību gadījumos. Kalifornijas magone satur dažādus dabiskus savienojumus, tostarp vairākus alkaloīdus, kas atrodami tikai šajā augā. Nomierinošās, trauksmes mazinošāsun pretsāpju iedarbības dēļ šis augs tiek izmantots farmācijā daudzās valstīs. Kalifornijas magonē konstatētie alkaloīdi iedarbojas uz GABA (gamma aminosviestskābes) receptoriem, kuru galvenā loma ir samazināt neironu uzbudināmību visā nervu sistēmā.

Kalifornijas magones ir magoņu dzimtas (Papaveraceae) ešolciju ģints augi. Tās, atkarībā no augšanas vietas, iedala divās lielās apakšsugās E.californica subsp. californica un E.californica subsp. mexicana.

Kalifornijas magones dabīgais izplatības areāls ir ASV (štati: Kalifornija, Oregona, Vašingtona, Nevada, Arizona, Ņūmeksika) un Meksika (štati: Sonora un Baja California), taču tas kā košumaugs ir izplatīts visā pasaulē.

Kalifornijas magone ir viengadīgs (vietās, kur nav to dabīgais augšanas areāls) vai daudzgadīgs 130-152 cm garš augs. Ziedi ir no dzeltenas līdz oranžai krāsai. Zied no februāra līdz septembrim (dabīgajās izplatības vietās)un ziediem piemīt specifisks aromāts.

Kalifornijas magoņu lapas indiāņi esot izmantojuši kā ārstniecības līdzekli, bet putekšņus – kosmētikā. Sēklas, savukārt, var izmantot kulinārijā.

Kalifornijas magones ir pazīstamas ar to nomierinošo, trauksmi mazinošo un miegu veicinošo iedarbību. Šis efekts tiek saistīts ar protopīnu un alokriptopīnu. Abi alkaloīdi darbojas kā vāji stimulatori - GABA receptoru ierosinātāji (agonisti) un kā acetilholīnesterāzes inhibitori, kas novērš acetilholīna (ACh) sadalīšanos un palielina darbības ilgumu un ACh līmeni nervu galos, ko sauc par sinapsēm. 1 Atsauces: Fedurco, M., Gregorová, J., Šebrlová, K., Kantorová, J., Peš, O., Baur, R., … Táborská, E. (2015). Modulatory Effects of Eschscholzia californica Alkaloids on Recombinant GABAA Receptors. Biochemistry Research International, 2015, 1–9. doi:10.1155/2015/617620 Cits no šī auga izolēts aporfīna alkaloīds, proti, N-metillaurotetanīns (NMT), darbojas kā serotonīna 5HT1AR receptoru bloķētājs (antagonists) 2 Atsauces: S. Gafner, B. M. Dietz, K. L. McPhail et al., “Alkaloids from Eschscholzia californica and their capacity to inhibit binding of [3H]8-hydroxy-2-(di-N-propylamino) tetralin to 5-HT1A receptors in vitro” Journal of Natural Products, vol. 69, no. 3, pp. 432–435, 2006 . Ir konstatēts, ka protopīns un alokriptopīns bloķē cilvēka serotonīna un noradrenalīna transportētājus (hSERT un NERT) un tiem piemīt antidepresantiem līdzīga iedarbība. 1 Atsauces: Fedurco, M., Gregorová, J., Šebrlová, K., Kantorová, J., Peš, O., Baur, R., … Táborská, E. (2015). Modulatory Effects of Eschscholzia californica Alkaloids on Recombinant GABAA Receptors. Biochemistry Research International, 2015, 1–9. doi:10.1155/2015/617620

Kalifornijas magonēs, bez minētiem alkaloīdiem, ir arī citi aktīvi komponenti: alkaloīdi - kriptopīns un helidonīns, kā arī flavonoīdi unglikozīdi.

Kalifornijas magonēm nav narkotiskas iedarbības un tās ir pilnīgi drošas lietošanā. Tas nav opiātu dzimtas augs. Ja opija magonēm ir dezorientējoša iedarbība, Kalifornijas magonēm ir normalizējoša iedarbība uz cilvēka fizioloģiju un psiholoģiju. Alkaloīdiem ir nomierinoša un relaksējoša iedarbība uz ķermeni un prātu, bet tie darbojas maigi.

 

 

Kalifornijas magones ir drošas lielākajai daļai cilvēku, ja tās pareizi lieto iekšķīgi līdz trīs mēnešiem. Nav pietiekami daudz pētījumu par Kalifornijas magones lietošanas drošību, lietojot tās ilgstoši.

Ja plānota kirurģiska iejaukšanās: Kalifornijas magones iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot miegainību un citas pazīmes. Pastāv iespējamība, ka Kalifornijas magones var pārāk palēnināt centrālo nervu sistēmu, ja to lieto kopā ar anestēziju un/vai citām zālēm, ko lieto operācijas laikā un pēc tās. Pārtrauciet lietot Kalifornijas magoņu preperātus vismaz 2 nedēļas pirms plānotās operācijas.

 

MIJIEDARBĪBA

Sedatīvie medikamenti (benzodiazepīni un CNS nomācoši līdzekļi )

Mijiedarbības novērtējums: Mērens. Esiet piesardzīgi, lietojot šo kombināciju. Runājiet ar savu veselības aprūpes speciālistu.

Kalifornijas magones var izraisīt miegainību. Kalifornijas magoņu lietošana kopā ar sedatīviem medikamentiem var izraisīt pārāk lielu miegainību.

Dažas no šīm nomierinošajām zālēm ir klonazepāms (Klonopīns), diazepāms (Valium), lorazepāms (Ativan), fenobarbitāls (Donnatal), zolpidēms (Ambien) un citi.

Kalifornijas magones nav ieteicams lietot:

1) bērniem līdz trīs gadu vecumam;
2) grūtniecēm;
3) akūtu kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumā.

Bezmiegs tiek definēts kā grūtības aizmigt vai uzturēt noturīgu miegu, ko izraisa dienas notikumu radītās sekas un nav saistīts ar vides apstākļiem vai nepietiekamu miega ilgumu. Starptautiskajā miega traucējumu klasifikācijā bezmiegs tiek uzskatīts par hronisku, ja tas saglabājas ilgstoši - vismaz trīs mēnešus ar biežumu vismaz trīs reizes nedēļā. Citos gadījumos bezmiegs tiekdefinēts kā īslaicīgs un to var uzskatīt par koriģējošu, akūtu vai ar trauksmi saistītu bezmiegu.

Augu izcelsmes zāļu komiteja (HMPC) un Eiropas zāļu aģentūra (EMA) ir secinājušas, ka Kalifornijas magoni var lietot vieglu garīga stresa simptomu mazināšanai un kā miega līdzekli. 1 Atsauce: https://www.ema.europa.eu/en/medicines/herbal/eschscholziae-herba]]

Kalifornijas magoņu sedatīvās un anksiolītiskās īpašības ir pierādītasvairākos preklīniskos pētījumos. Lietojot šo augu, tika novērota miega laika pagarināšanās un samazināta kustību aktivitāte miega laikā. 2 Atsauce:  Abdellah, S. A., Berlin, A., Blondeau, C., Guinobert, I., Guilbot, A., Beck, M., & Duforez, F. (2019). A combination of Eschscholtzia californica Cham. and Valeriana officinalis L. extracts for adjustment insomnia: A prospective observational study. Journal of Traditional and Complementary Medicine. doi:10.1016/j.jtcme.2019.02.003

Kalifornijas magones ķīmiskais sastāvs, tāpat kā visām citām magoņu dzimtas pārstāvēm, ir bagāts ar alkaloīdiem, jo ​​īpaši protopīnu, berberīnu, alokriptopīnu, esholcīnu, kalifornidīnu. Augā ir atrasti flavonoīdi, jo īpaši rutoze. Kalifornijas magone satur dažādus karotinoīdus, piemēram, zeaksantīnu, kas nosaka auga krāsu.

Ārstnieciskās īpašības ir saistītas ar tās ķīmiskajā sastāvā esošiemalkaloīdiem. Pateicoties tieši alkaloīdiem, Kalifornijas magonei ir nomierinoša, spazmolītiska un pat pretsāpju iedarbība uz cilvēka ķermeni.

Ar Kalifornijas magones palīdzību var normalizēt miegu, atbrīvoties no bezmiega un alkaloīdu viegli spazmolītiskā un nomierinošā iedarbība ļauj izmantot auga ekstraktu psiholoģisku un fizisku problēmu un nervu traucējumu ārstēšanai.

 

 

1) Spānijas pētnieki Čīlē Kalifornijas magoni vispirms atklāja kalnainā apvidū, kura virsmu klāja "zelta paklājs", no tā arī nosaukums "uguns zeme", jo no tāluma izskatījās, ka zeme ir liesmās.
2) Auga botānisko nosaukumu piešķīra vācu dzejnieks un botāniķis Adelberts fon Šamisso, kurš to nosauca sava drauga dr. JohanaFrīdriha Ešolca (Johann Friedrich von Eschscholtz) vārdā.
3) Kalifornijas magones ir ASV Kalifornijas štata simbols.
4) Ziemeļamerikas indiāņi Kalifornijas magoņu sausas lapas un sēklaspievienoja smēķēšanas rituāla maisījumam.
5) Amerikāņiem ir leģenda par Kalifornijas magoni. Mēdz teikt, ka Spānijas zelta kalnrači 16. gadsimtā kuģojot uz Jauno pasauli, lai tur atrastu zelta raktuves, pamanīja “zelta mirdzumu” jau 35 jūdzes no krasta. Viņi devās uz Kalifornijas krastu un kāda bija viņu vilšanās, kad zelta vietā laupījums izrādījās ziedu pārpilnība uz kalniem. Kopš tā laika spāņi jokojot Kalifornijas magones sauc par Copa de Ora, kas nozīmē "Zelta kauss".
6) Vēl viens zieda nosaukums ir Amarola vai Dromidera, kas nozīmē “miegains”.

Rauga (Saccharomyces cerevisiae) beta-glikāni

Β-glikāni ir glikozes polisaharīdi, kuri dabiski sastopami graudaugos, baktērijās, raugos, sēnēs un mikroaļģēs. Imūnsistēma ir tā attīstījusies, lai atpazītu β-glikānus un tos īpaši atpazīst šūnu receptori, tādējādi aktivizējot imūnās šūnas. Β-glikāni, atkarībā no to iegūšanas avota un veida, atšķiras pēc to primārās struktūras, molekulmasas, šķīdības, sazarojuma attiecības, saišu veidiem un fizioloģiskajiem efektiem, piemēram, hipoholesterinēmijas un imūnmodulācijas.

Β-glikāns ir ūdenī šķīstoša šķiedrviela, ko iegūst no auzām, miežiem, baktērijām, raugiem, aļģēm un sēnēm. Maizes rauga, tas ir, Saccharomyces cerevisiae, šūnu membrānās ir atrodams visvairāk β-glikānu. β-glikāns ir polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām. Glikozes monomēri ir saistīti ar β-(1→3) glikozīdu saitēm baktērijās un aļģēs, savukārt glikozes monomēri ir saistīti ar β-(1→3) un β-(1→6) glikozīdu saitēm raugā un sēnēs. Auzās un miežos glikozes monomēri ir saistīti ar β-(1→4) un β-(1→3) glikozīdu saitēm. No baktērijām un aļģēm iegūtajam β-glikānam ir lineāra struktūra, savukārt β-glikānam, kas iegūts no rauga, sēnēm, auzām un miežiem, ir sazarota struktūra. Β-glikāna sintēze šūnu sieniņā ir sarežģīts process, jo tiek identificēts liels skaits dažādu glikānu klašu. B-glikāna sintēzē ir iesaistītas vairākas enzīmu klases. Nav būtiskas  atšķirības starp nešķīstošo un šķīstošo β-glikāna frakcijām, tomēr β-glikāna šķīdība ūdenī ir atkarīga no tā struktūras. 1 Ref.: Mudgil, D. (2017). The Interaction Between Insoluble and Soluble Fiber. Dietary Fiber for the Prevention of Cardiovascular Disease, 35–59. doi:10.1016/b978-0-12-805130-6.00003-3

Tātad sēnes, baktērijas un augi ražo dažādus glikānus ar lielām atšķirībām to 1→3, 1→4 un 1→6 β-glikozīdu saišu proporcijās un izkārtojumā, attiecīgi tie ir dažādi β-glikānu tipi jeb veidi. Šie trīs veidi atšķiras ne tikai molekulārā līmenī, bet arī atšķirīgi ietekmē ķermeni. Lai gan katrs no šiem β-glikānu veidiem var pozitīvi ietekmēt veselību, ieguvumi atšķiras atkarībā no β-glikāna veida. 2 Reft.: Noss, I., Doekes, G., Thorne, P. S., Heederik, D. J., & Wouters, I. M. (2012). Comparison of the potency of a variety of β-glucans to induce cytokine production in human whole blood. Innate Immunity, 19(1), 10–19. doi:10.1177/1753425912447129

No auzām iegūtie β-glikāni ir labi, lai veicinātu sirds veselību un palīdzētu kontrolēt ZBL (sliktā) holesterīna līmeni. Tie uzlabo vielmaiņas parametrus, piemēram, dislipidēmiju un insulīna rezistenci.

Lai gan ir pierādīts, ka no sēnēm iegūtiem β-glikāniem ir labvēlīga ietekme uz imūnsistēmu, pētījumi liecina, ka to iedarbība tomēr ir zemāka nekā dažiem labi izpētītiem maizes rauga β-glikāniem.

No rauga iegūtie β-glikāni darbojas kā imūnmodulatori, īpaši stimulējot iedzimto imūno atbildi. 3 Ref.: De Marco Castro, E., Calder, P. C., & Roche, H. M. (2020). β‐1,3/1,6‐Glucans and Immunity: State of the Art and Future Directions. Molecular Nutrition & Food Research, 65(1), 1901071. doi:10.1002/mnfr.201901071   Tie parasti rodas maizes raugā vai alus raugā. Lai gan abi ir β-(1→3) un β-(1→6) glikāni no Saccharomyces cerevisiae, avots ir svarīgs — no maizes rauga šūnu membrānām ekstrahētajiem β-glikāniem ir atšķirīgs molekulārais modelis nekā alus rauga molekulārajai struktūrai, kas var ietekmēt imūnmodulējošās (imunitāti veidojošās) īpašības.

Aktivizējot un uzlabojot imūnās šūnas, β-glikāni palīdz organismam cīnīties pret vīrusiem, baktērijām un citiem patogēniem. 4 Ref.: Boutros, J. A., Magee, A. S., & Cox, D. (2022). Comparison of structural differences between yeast β-glucan sourced from different strains of saccharomyces cerevisiae and processed using proprietary manufacturing processes. Food Chemistry, 367, 130708. doi:10.1016/j.foodchem.2021.13070

Tomēr ir būtiski izvēlēties augstas kvalitātes β-glikānus, jo tie nodrošina bioloģisko aktivitāti un vēlamo darbības mehānismu organismā. Β-glikānu ekstrahēšanai izmantotās ražošanas vai apstrādes metodes var ietekmēt to struktūru. Ja β-glikānu struktūra ir bojāta vai mainīta ražošanas procesa laikā, gatavajā produktā imunitāti stiprinošs rezultāts var nesekot.

Nav ziņu par beta glikānu deficītu. Turklāt beta glikāniem nav noteikta ieteicamā uztura deva (NRV). Tomēr, ņemot vērā, ka beta glikāni ir šķiedrviela, ir ieteikumi par vēlamo šķiedrvielu uzņemšanas daudzumu, un, diemžēl, daudzi cilvēki savā uzturā nelieto pietiekami daudz šķiedrvielu.

Būtu vēlams uzņemt vismaz 14 gramus šķiedrvielu uz 1000 uzņemtām kalorijām. Šķiedrvielu ieteicamais daudzums atšķiras sievietēm un vīriešiem, tā, piemēram, tas svārstās no 21 līdz 26 gramiem šķiedrvielu dienā sievietēm un no 30 līdz 38 gramiem dienā vīriešiem, atkarībā no vecuma.

Beta glikāni dabiski ir sastopami dažādos pārtikas produktos. Labi to avoti ir: auzas, mieži, sorgo, rudzi, kukurūza, kvieši, rīsi, sēnes, jūraszāles (aļģes).

Tādos graudaugos kā mieži un auzas ir visaugstākā beta glikānu koncentrācija. Turklāt šī šķiedrviela ir atrodama dažu veidu baktērijās un sēnēs, tostarp Saccharomyces cerevisiae, ko izmanto uztura rauga, vīna, alus un dažu maizes izstrādājumu pagatavošanai. Tomēr tas nenozīmē, ka alkoholiskie dzērieni ir labs beta glikānu avots.

Lietojot beta glikānus iekšķīgi, nav ziņots par blakusparādībām.

Lietojot uz ādas: beta glikāni ir droši, ja tos lieto īslaicīgi. Dažiem cilvēkiem tie var izraisīt ādas kairinājumu un/vai izsitumus.

Ja Jūs lietojiet medikamentus, tad atsevišķos gadījumos var būt mērena mijiedarbība starp zālēm un beta glikāniem.

  1. Zāles, kas samazina imūnsistēmas darbību (imūnsupresanti), mijiedarbojas ar beta glikāniem.

Beta glikāni var palielināt imūnsistēmas aktivitāti. Dažas zāles, piemēram, tās, ko lieto pēc orgānu transplantācijas, samazina imūnsistēmas aktivitāti. Beta glikānu lietošana kopā ar šīm zālēm var samazināt šo zāļu iedarbību.

  1. Zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai (antihipertensīvie līdzekļi) mijiedarbojas ar beta glikāniem.

No auzām iegūtie beta glikāni var pazemināt asinsspiedienu. To lietošana kopā ar zālēm, kas pazemina asinsspiedienu, var izraisīt pārāk zemu asinsspiedienu. Lūdzu sekojiet līdzi sava asinsspiediena izmaiņām.

Bioloģiski aktīvi, droši un galvenokārt dabiski imūnsistēmas  stimulatori ir meklēti visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē. Daži no tiem, piemēram, beta glikāni, tiek intensīvi pētīti. Šobrīd jau ir vairāk nekā 15 000 publikācijas, tomēr meklējumi turpinās.

Beta glikāns - dabiskā augu izcelsmes molekula “modulē” (izmaina) imūnsistēmu, aktivizējot katru imūnsistēmas šūnu organismā: makrofāgus, neitrofilus, bazofilus, NK (natural killer) šūnas utt. Konkrēti, makrofāgi iedarbina virkni imūno funkciju, kas ļauj organismam radīt vispilnīgāko, efektīvāko un atbilstošāko iespējamo imūnreakciju. Ķermeņa imūno šūnu aktivitāte nosaka, cik labi imūnsistēma notver un uzveic “iebrucējus”, kas ir organismam nepiederoši. Beta glikāns iedarbina imūnās šūnas, lai tās būtu gatavas “cīnīties”.

Vienkārši sakot, beta glikāns ir katalizators, kas padara imūnsistēmu gudrāku, palielinot mūsu organisma aizsardzību. Pirmo reizi saskaroties ar patogēnu, imūnsistēma sākotnēji reaģē ātri un nespecifiski, izmantojot savu iedzimto imūno funkciju. Simptomi, kas saistīti ar šo reakciju, piemēram, sāpes un pietūkums, ir ķermeņa iekaisuma reakcijas rezultāts.

Tam seko lēnāka, specifiska reakcija uz patogēnu, ko veic imūnsistēmas adaptīvā puse. Adaptīvā imūnsistēma ir tā imūnsistēmas daļa, kurai ir ilgtermiņa atmiņa un kas neļauj daudziem patogēniem inficēt mūs vairāk nekā vienu reizi.

Imūnmodulējošās molekulas, no kurām dažas var uzņemt ar uzturu, var palīdzēt organismam aizsargāties pret patogēniem, pielāgojot normālu imūnreakciju, lai tā efektīvāk reaģētu, kad patogēns ir atklāts.

Konkrēti no rauga iegūtie beta glikānu veidi ietekmē neitrofilu un makrofāgu, šūnu, kas ir daļa no iedzimtas imūnsistēmas, iekaisuma un pretmikrobu aktivitātes. Ir jauni pierādījumi, ka rauga beta glikāni var "trenēt" ķermeņa imūnās šūnas efektīvāk reaģēt, kad tiek atklāts patogēns.

Šāda ķermeņa imūnsistēmas trenēšana ir atklāta samērā nesen – princips, kad iedzimtas imūnās šūnas saskaras ar specifiskiem mikrobiem (dzīviem vai nedzīviem), liekot šūnām efektīvāk reaģēt uz nākotnes draudiem. Būtībā tas nozīmē, ka iedzimtās imūnās šūnas pēc šiem “treniņiem” saglabā pieredzes “atmiņu”, kas ļauj tām ātrāk un efektīvāk reaģēt, kad tās sastopas ar citu patogēnu.

Galvenā atšķirība starp iedzimto imūno apmācību un tradicionālo imūno atmiņu ir “apmācītās” reakcijas plašais klāsts. Tradicionālajā imūnajā atmiņā imūnsistēma saskaras ar patogēnu (piemēram, masalām) slimības vai vakcinācijas laikā un adaptīvā imūnsistēma rada vairāku veidu specifiskas molekulas, lai atpazītu šo patogēnu (masalas) nākotnē un pasargātu organismu no inficēšanās.

Turpretim trenētā imunitātē iedzimtās imūnsistēmas sastapšanās ar dzīviem vai nedzīviem mikrobiem (“trenera” stimuliem) pielāgo iedzimto imūnreakciju, lai nodrošinātu efektīvāku reakciju pret patogēniem, kas nav saistīti ar “treneri”. Šis vispārinātais efekts ir būtisks imūnās aizsardzības nodrošināšanai, jo ir lietderīgi nodrošināt zināmu aizsardzības līmeni pret patogēniem, ar kuriem organisms nekad iepriekš nav saskāries.

Trenēta imunitāte, ko izraisa sākotnējā saskarsme ar treniņu stimulu, piemēram, rauga beta glikānu, izraisa pastiprinātu reakciju uz turpmākajām infekcijām. Vairākas dažādas imūnšūnu funkcijas ir sagatavotas ātrākai šī procesa aktivizēšanai, tostarp pretmikrobu molekulu ražošanai.

Ir iegūti pierādījumi tam, ka rauga beta glikāns varētu būt imūnsistēmas apmācības stimuls. 1 Ref.: De Marco Castro, E., Calder, P. C., & Roche, H. M. (2020). β‐1,3/1,6‐Glucans and Immunity: State of the Art and Future Directions. Molecular Nutrition & Food Research, 65(1), 1901071. doi:10.1002/mnfr.201901071   Turklāt daži novērojumi no iepriekš publicētiem pētījumiem, kuros pētīts Wellmune® darbības mehānisms, atbilst iedzimta imūntrenera darbībai.

Apkopojot ieguvumus, secināms, ka beta-glikāni var pozitīvi mijiedarboties ar imūnsistēmu. Iespējamie beta-glikāna ieguvumi imūnsistēmai ir:

1) imūnās atbildes reakcijas palielināšana pret saaukstēšanos un gripu (uzlabo aizsardzību pret saaukstēšanos, gripu un citām elpceļu infekcijām);

2) sezonālo alerģijas simptomu mazināšana atsevišķos gadījumos (samazināta šķaudīšana un deguna aizlikums);

3) iekaisuma samazināšana intensīvas fiziskās slodzes dēļ: vairākos pētījumos beta-glikāni samazināja ar fizisko slodzi saistītu iekaisumu.

  1. Beta glikāni ir polisaharīdu cukurs, kas iegūts no rauga, sēnēm vai auzām. Tiem piemīt antioksidanta īpašības un tie ir ādu nomierinoši līdzekļi.
  2. Beta glikānu izpēte sākās pagājušā gadsimta 60. un 70. gados vienlaikus dažādos kontinentos. Galvenokārt ASV un Eiropā, tāpat Āzijā, lielākoties Japānā. Beta glikānu pētījumi Eiropā un Amerikā tika balstīti uz zināšanām par zimozāna, polisaharīdu maisījuma, kas izolēts no Saccharomyces cerevisiae šūnu sieniņām, imūnmodulējošo iedarbību.
  3. Āzijas medicīnā dažādu ārstniecisko sēņu (piemēram, šitaki, maitake, reiši u.c.) patēriņam ir senas tradīcijas. Detalizētos pētījumos par šo sēņu bioloģisko iedarbību, īpaši pretvēža iedarbību, tika konstatēts, ka beta glikāni ir galvenais nespecifiskās imūnmodulācijas cēlonis.
  4. Goro Čiharu no Teikjo universitātes Kavasaki, no šitaki sēnēm (Lentinula edodes) izolēja beta glikānu, kuru viņš nosauca par lentinānu.
  5. Visi pietiekami attīrīti polisaharīdi - imūnmodulatori izceļas ar ļoti zemu toksicitāti.
  6. Atšķirībā no vairuma citu dabisko produktu, attīrīti beta glikāni saglabā savu bioaktivitāti, kas ļauj apgalvot, ka beta glikāni darbojas šūnu un molekulārā līmenī.

Melnais plūškoks (Sambucus nigra L.)

Melnajam plūškokam (Sambucus nigra L.) ir sena vēsture daudzās atšķirīgās kultūrās, lai ārstētu vīrusu infekcijas, un pašlaik tas ir viens no visvairāk izmantotajiem ārstniecības augiem visā pasaulē. Plūškoka ekstraktam ir pierādītas pretvīrusu un pretmikrobu īpašības un tā lietošanas drošība ir vispāratzīta.

Melnais plūškoks (Sambucus nigra L.) ir viena no daudzām plūškoku sugām. Melnais plūškoks ir līdz 6 m augsts koks vai krūms. Tam ir krēmbalti ziedi vairogveidīgās ziedkopās un melnvioleti kauleņi ar trim kauliņiem. Ziedi zied jūnijā un jūlijā. Lapas pretējas, nepāra plūksnaini saliktas no 3, 5 vai 7 lapiņām. Dabiskais izplatības areāls ir Dienvideiropa, Ziemeļāfrika un Tuvie Austrumi. 1 Ref.: https://en.wikipedia.org/wiki/Sambucus_nigra

Plūškoka ogas satur daudzas aktīvas ķīmiskas vielas, kam piemīt farmakoloģiska aktivitāte, tostarp antocianīnus (galvenokārt cianidīna 3-glikozīds un cianidīna 3-sambubiosīds), kas, kā pierādīts, stiprina imūnsistēmu un uzrāda pretvīrusu iedarbību. 2 Ref.: Hawkins, J., Baker, C., Cherry, L., & Dunne, E. (2019). Black elderberry (Sambucus nigra) supplementation effectively treats upper respiratory symptoms: A meta-analysis of randomized, controlled clinical trials. Complementary Therapies in Medicine, 42, 361–365. doi:10.1016/j.ctim.2018.12.004 Perorālas plūškoka lietošanas rezultātā šo antocianīnu līmenis ir konstatēts asins plazmā.

Citas sastāvdaļas ir vitamīni un minerālvielas nelielos daudzumos un ogļhidrāti, piemēram, pektīns un līdz 7,5% glikozes un fruktozes.

Bez jau minētām plūškoka bioaktīvām sastāvdaļām, tas satur arī dažādus (poli)fenola savienojumus un terpenoīdu savienojumus. Polifenoli, kas pazīstami ar savu spēju neitralizēt brīvo radikāļu aktivitāti, kopā ar antocianīniem ir vissvarīgākās bioloģiski aktīvo savienojumu grupas, kas atrodas plūškokā salīdzinoši augstā koncentrācijā.

Jaunākie pētījumi 3 Ref.: Liu D, He XQ, Wu DT, Li HB, Feng YB, Zou L, Gan RY. Elderberry (Sambucus nigra L.): Bioactive Compounds, Health Functions, and Applications. J Agric Food Chem. 2022 Apr 13;70(14):4202-4220. doi: 10.1021/acs.jafc.2c00010. Epub 2022 Mar 29. PMID: 35348337 gan liecina, ka dažas pārtikas pārstrādes metodes var ietekmēt bioloģiski aktīvo savienojumu saturu plūškokā, kā arī ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, atrašanās vietas, nogatavošanās stadijas un klimatiskajiem apstākļiem. 4 Ref.: Młynarczyk K, Walkowiak-Tomczak D, Łysiak GP. Bioactive properties of Sambucus nigra L. as a functional ingredient for food and pharmaceutical industry. J Funct Foods. 2018 Jan;40:377-390. doi: 10.1016/j.jff.2017.11.025. Epub 2017 Dec 22. PMID: 32362939; PMCID: PMC7185606  Piemēram, sulu, kas plaši tiek lietota gan uztura bagātinātājos, gan sīrupos, ražošanas metode ietekmē bioaktīvo savienojumu saturu. Plūškoka sulas, kas apstrādātas ar fermentatīvo apstrādi (pektinolīzi), uzrādīja zemāku lielāko daļu pētīto fenola savienojumu saturu, salīdzinot ar sulām, kas ražotas bez fermentatīvās apstrādes. Tādēļ izvēloties uztura bagātinātajus ar plūškoka sulu vai ekstraktu, ir jāpievērš uzmanība aktīvo vielu (polifenolu un antocianīnu) standartizācijai. Plūškokam piemīt dažādas ārstnieciskas īpašības in vitro un in vivo, tostarp antioksidanta, pretiekaisuma, pretvēža, pretgripas, pretmikrobu, pretdiabēta, sirds un asinsvadu aizsardzības un neiroprotektīvas aktivitātes. 3 Ref.: Liu D, He XQ, Wu DT, Li HB, Feng YB, Zou L, Gan RY. Elderberry (Sambucus nigra L.): Bioactive Compounds, Health Functions, and Applications. J Agric Food Chem. 2022 Apr 13;70(14):4202-4220. doi: 10.1021/acs.jafc.2c00010. Epub 2022 Mar 29. PMID: 35348337 Tomēr plūškoku galvenokārt lieto, lai ārstētu parastos simptomus, kas saistīti ar saaukstēšanos: drudzi, klepu, aizliktu degunu, iesnas un gripu, kā arī profilaktiski imūnsistēmas stiprināšanai. 4 Ref.: Młynarczyk K, Walkowiak-Tomczak D, Łysiak GP. Bioactive properties of Sambucus nigra L. as a functional ingredient for food and pharmaceutical industry. J Funct Foods. 2018 Jan;40:377-390. doi: 10.1016/j.jff.2017.11.025. Epub 2017 Dec 22. PMID: 32362939; PMCID: PMC7185606

Plūškoka miza, nenogatavojušās ogas un sēklas satur nelielu daudzumu vielu, kas pazīstamas kā lektīni, kas var izraisīt kuņģa darbības traucējumus, ja tās tiek ēstas pārāk daudz 1 Ref.: https://www.ema.europa.eu/en/documents/herbal-report/final-assessment-report-sambucus-nigra-l-fructus_en.pdf . Turklāt plūškoks satur vielas, ko sauc par cianogēniem glikozīdiem, kas dažos gadījumos var izdalīt cianīdu. Tas ir toksīns, kas atrodams arī aprikožu sēklās un mandelēs 2 Ref.: Ulbricht C, Basch E, Cheung L, Goldberg H, Hammerness P, Isaac R, Khalsa KP, Romm A, Rychlik I, Varghese M, Weissner W, Windsor RC, Wortley J. An evidence-based systematic review of elderberry and elderflower (Sambucus nigra) by the Natural Standard Research Collaboration. J Diet Suppl. 2014 Mar;11(1):80-120. doi: 10.3109/19390211.2013.859852. Epub 2014 Jan 10. PMID: 24409980 . Tomēr  tā saturs nav augsts - 3% no aplēstās letālās devas 60 kg smagai personai jeb precīzāk tā daudzums ir 3 mg uz 100 gramiem svaigu ogu un 3–17 mg uz 100 gramiem svaigu lapu.

Taču svarīgi ir zināt, ka komerciālie preparāti un vārītas ogas nesatur cianīdu. Nevārītu ogu, lapu, mizas vai plūškoka sakņu ēšanas simptomi ir slikta dūša, vemšana un caureja.

Plūškokam nav zināma smaga, nopietna vai mērena mijiedarbība ar medikamentiem. Nelietojiet plūškoku saturošus preparātus, ja ir novērota alerģiska reakcija.

Ir pierādīts, ka melnā plūškoka ekstrakti un ziedu uzlējumi palīdz samazināt gripas smagumu un ilgumu. 1 Ref.: Porter RS, Bode RF. A Review of the Antiviral Properties of Black Elder (Sambucus nigra L.) Products. Phytother Res. 2017 Apr;31(4):533-554. doi: 10.1002/ptr.5782. Epub 2017 Feb 15. PMID: 28198157  Pētījumā, kurā piedalījās 312 avioceļotāji, kuri trīs reizes dienā lietoja kapsulas, kas satur 300 mg plūškoka ekstrakta, atklājās, ka saslimušajiem bija īsāks slimības ilgums un simptomi nebija tik smagi 2 Ref.: Tiralongo E, Wee SS, Lea RA. Elderberry Supplementation Reduces Cold Duration and Symptoms in Air-Travellers: A Randomized, Double-Blind Placebo-Controlled Clinical Trial. Nutrients. 2016 Mar 24;8(4):182. doi: 10.3390/nu8040182. PMID: 27023596; PMCID: PMC4848651 .

Pētījumos 3 Ref.: Chatterjee A, Yasmin T, Bagchi D, Stohs SJ. Inhibition of Helicobacter pylori in vitro by various berry extracts, with enhanced susceptibility to clarithromycin. Mol Cell Biochem. 2004 Oct;265(1-2):19-26. doi: 10.1023/b:mcbi.0000044310.92444.ec. PMID: 15543930 4 Ref.: Krawitz C, Mraheil MA, Stein M, Imirzalioglu C, Domann E, Pleschka S, Hain T. Inhibitory activity of a standardized elderberry liquid extract against clinically-relevant human respiratory bacterial pathogens and influenza A and B viruses. BMC Complement Altern Med. 2011 Feb 25;11:16. doi: 10.1186/1472-6882-11-16. PMID: 21352539; PMCID: PMC3056848   ir konstatēts, ka plūškoks ir efektīvs pret dažādiem patogēniem, piemēram Helicobacter pylori baktēriju (var izraisīt kuņģa čūlu, sāpes vēderā, nelabumu), Streptococcus pyogenes (biežākais faringīta bakteriālais cēlonis) C un G grupas Streptococci, Branhamella catarrhalis (var izraisīt cilvēku elpošanas sistēmas, vidusauss, acu, centrālās nervu sistēmas un locītavu infekcijas) un Haemophilus influenza (var izraisīt pneimoniju, otītu, sinusītus, laringotraheītu, bronhītu).

Pētot 5 Ref.: Waknine-Grinberg, J., El-On, J., Barak, V., Barenholz, Y., & Golenser, J. (2009). The Immunomodulatory Effect of Sambucol on Leishmanial and Malarial Infections. Planta Medica, 75(06), 581–586. doi:10.1055/s-0029-1185357  standartizēta plūškoka ekstrakta imūnmodulējošo iedarbību pret leišmaniozes un malārijas infekcijām, tika konstatēta aizkavēta slimības attīstība.

Melnajam plūškokam ir daudz biokatīvu sastāvdaļu, kas ir labvēlīgas vispārējam veselības stāvoklim un ir saistītas ar plaša spektra veselības traucējumu atvieglošanu, attiecīgi plūškoks ir daudzsološs zema riska gripas un citu vīrusu ārstēšanai un ne-vīrusu patogēniem – un, iespējams, arī kā akūtu vīrusu infekciju profilakses līdzeklis. 1 Ref.: Porter RS, Bode RF. A Review of the Antiviral Properties of Black Elder (Sambucus nigra L.) Products. Phytother Res. 2017 Apr;31(4):533-554. doi: 10.1002/ptr.5782. Epub 2017 Feb 15. PMID: 28198157

  1. Kādreiz plūškoku uzskatīja par svētu koku, jo tas aizsargājot no daudzām briesmām un nelaimēm – ugunsgrēkiem, ļauniem cilvēkiem, pat no laupītājiem un, protams, daudzām slimībām un kaitēm.
  2. Plūškoki jau ir “pieauguši” pēc 3–4 gadiem. Plūškoka augļi nav piemēroti mehāniskai ražas novākšanai, jo tie grūti atdalās no kātiņiem, tomēr dažās valstīs tos ievāc, izmantojot tehniku, kas paredzēta citām ogu kultūrām un pielāgota plūškokam.
  3. Plūškoka vēsture aizsākās jau 400. gadā pirms mūsu ēras, kad Hipokrāts, "medicīnas tēvs", nosauca šo koku par savu "ārstniecības lādi".
  4. Plūškoka ziedi, augļi un lapas ir lieliski antioksidantu avoti. Piemēram, vienam no ogās atrodamajiem antocianīniem ir 3,5 reizes lielāka antioksidanta spēja nekā E vitamīnam.
  5. Plūškoka ogas var samazināt urīnskābes līmeni asinīs. Paaugstināts urīnskābes līmenis ir saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu un negatīvu ietekmi uz sirds veselību