Migrēna ir vismokošākais galvassāpju veids, kas tiek saistīts ar nervu un asinsvadu sistēmas darbības traucējumiem. Konvencionālā pieeja paredz dažādu medikamentu izrakstīšanu, lai mazinātu šīs nepatīkamās lēkmes, taču ilgstoša vai pārmērīga medikamentu lietošana rada gremošanas sistēmas traucējumus un vēl bez citām kaitēm var radīt “apburto loku” un novest pie… galvassāpēm un migrēnas..

Zinātniskajā literatūrā ir gūtas pietiekami pamatotas liecības, ka migrēnas profilaksē var efektīvi izmantot arī dažādus vitamīnus, minerālvielas un fitopreparātus, kuru sastāvā esošās ķīmiskās vielas novērš migrēnas izraisošos mehānismus.

Viena no “maģiskākajām” kombinācijām, kas ļauj šūnām mudīgi ķerties pie enerģijas ražošanas, ir magnijs, B2 vitamīns un koenzīms Q10. Novērojumi liecina, ka cilvēkiem, kas cieš no migrēnas, ir zems magnija daudzums šūnās. Šī iemesla dēļ uz smadzenēm ejošās artērijas sašaurinās un asinīs tiek izdalītas ķīmiskas vielas, kas izraisa palielinātu jutīgumu pret sāpēm. Magnija dienas devas un lietošanas ilgums dažādiem cilvēkiem atšķiras. Vidēji ir nepieciešami apmēram 2-3 mēneši, lai sajustu pastāvīgus uzlabojumus. Daudz palīdz arī pielāgojumi ēdienkartē, izslēdzot migrēnas pacientiem nevēlamus produktus un iekļaujot tādus, kas satur gan daudz magnija, gan koenzīma un B2 vitamīnu.

Ar magniju bagāti pārtikas produkti vai magnija papildu uzņemšana uztura bagātinātāju veidā rada labvēlīgu ietekmi uz organismu, uzlabojot sirds un muskuļu darbību, jo magnijs un kalcijs savstarpēji “sadarbojas” muskuļu sasprindzināšanā un atbrīvošanā. Magnijs aktivizē kalciju un D vitamīnu, kas ir iesaistīti kaulu reģenerācijā un augšanā. Magnijs, nātrijs, kalcijs un kālijs ir svarīgi organisma elektrolīti, kas nodrošina arī ūdens līdzsvaru organismā.

Tā kā magnijs organismā ir izvietots gan muskuļos, gan šūnās, gan kaulos, tā daudzumu nevar vienkārši konstatēt, veicot asinsanalīzes. Taču par deficītu var liecināt virkne pazīmju – krampji kājās vai rokās, bieži vien tieši nakts laikā, plakstiņu raustīšanās, nemierīgo kāju sindroms, smagākos gadījumos arī sirds ritma traucējumi, nogurums, grūtības aizmigt, spēcīga vēlme ēst saldumus vai šokolādi, nomāktība, biežas galvassāpes un migrēna, PMS un sāpīgas spazmas menstruāciju laikā.

Magnija uzsūkšanos pasliktina kafija, smēķēšana, neveselīgas ātrās uzkodas un zems D vitamīna līmenis. Tāpat ir jāņem vērā, ka cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu, ir jākonsultējas ar ārstu, pirms magnija preparātu lietošanas, jo magnijam ir tendence pazemināt asinsspiedienu.

B2 vitamīns  ir ūdenī šķīstošs un tas nozīmē – tas organismā neuzkrājas un katru dienu ir jāuzņem vai nu no pārtikas, vai jāpapildina piedevu veidā. B grupas vitamīniem ir labvēlīga ietekme uz nervu sistēma un to trūkums noved pie daudzām nevēlamām sekām. Pākšaugi, zivis, pilngraudu produkti, kā arī subprodukti (piem., dzīvnieku aknas) ir bagātīgs B vitamīnu avots.

Arī koenzīmu Q10 mēs uzņemam no pārtikas – lielākoties tas ir sastopams dzīvnieku izcelsmes subproduktos (aknās, nierēs, sirdīs), muskuļu gaļā, arī dažos dārzeņos un augļos. Mūsdienu steidzīgajā pasaulē cilvēki aizvien biežāk dod priekšroku vienveidīgām ātrajām uzkodām un nabadzīgam dārzeņu klāstam savā ikdienas ēdienkartē, tādēļ Q10 krājumi strauji izsīkst un tas ietekmē enerģijas līmeni, vielmaiņu, sirds veselību. Koenzīms Q10 darbojas arī kā antioksidants – pasargā šūnas no brīvo radikāļu graujošās ietekmes.

Atceroties to, ka ēdiens ir mūsu zāles, pamainot ēdienkarti un vajadzības gadījumā papildinot to ar attiecīgiem uztura bagātinātājiem, ir iespējams samazināt migrēnu un galvassāpju biežumu, ilgumu un intensitāti. Daudzos gadījumos izdodas tik ļoti samazināt migrēnas lēkmju biežumu, ka kādreizējie pacienti pat aizmirst par šo nepatīkamo posmu savā dzīvē.