Ne visi zina, cik svarīgi uzturēt pH skābju/sārma līdzsvaru mūsu organismā! Normāls asins pH → 7,36, un pat samērā niecīgas pārmaiņas spēj izraisīt dzīvībai svarīgu funkciju traucējumus vai pat nāvi.

Organismā nepārtraukti notiek neiroķīmiskie procesi, ja organisms ir sārmains, izdalās hormoni un fermenti, jeb enzīmi, kas atbild gan par labsajūtu, gan par fizisko aktivitāti. Turpretī, ja organismā ir daudz toksīni, tie veicina skābu pH līmeni, kas apstādina šos neiroķimiskos procesus.

Pat neveselīga pārtika spēj ietekmēt pH līmeni, kā rezultātā notiek skābju reducēšanās procesi, kuri ietekmē organismu uz skābo pusi. Gaļas ēšana, sevišķi desas, cīsiņi veido slāpekļskābi, kafija un melnā tēja - miecskābi,  smēķēšana – nikotīnskābi, kakao, šokolāde – skābeņskābi, bet saldumi un taukaini ēdieni – etiķskābi. Šobrīd uzturā tiek piedāvāti daudz rafinēti ar E-vielām bagāti produkti, kas palielina skābju un toksīnu līmeni asinīs. Limfā ir milzīgs daudzums fermentu, jeb enzīmu sevišķi limfmezglos, kas iznīcina strutas, baktērijas un vīrusus, bet skābes traucē fermentiem veikt šo nozīmīgo funkciju. Rūgšanas un pūšanas procesa rezultātā zarnu traktā veidojas kabatas, kur sakrājas indīgie produkti un gāzes. Toksiskās vielas paspēj izsūkties caur asinsvadu sieniņām un ar asins plūsmu nonākt visos orgānos un sistēmās. Šo parādību, kas saucās zarnu autointoksikācija uzskata par galveno problēmu ilgdzīvošanā.

Lai uzturētu pH skābju/ sārma līmeni balansā, ir vajadzīgi  4 svarīgi minerāli – Na (nātrijs), K (kālijs), Ca (kalcijs) un Mg (magnijs). Ja šo minerālu nepietiek organismā, tad organisms uzsāk sevis „apzagšanu”,  izvelkot tos no:

• kauliem, padarot tos trauslus un ātri lūstošus;
• muskuļiem, veicinot muskuļu tonusu, krampjus un tikus;
• asinsvadu sieniņām, padarot tās trauslas, plānas un viegli plīstošas kā rezultātā veidojas trombu pangas, asinsvadu tonusi, išēmija;
• zobiem, veicinot bojāšanos;
• matu saknītēm, padarot tos plānus, trauslus un lūstošus.

Magnijs (Mg) ir viens no vitāli svarīgiem minerāliem organismā. Tas ietekmē vielmaiņu un enerģiju šūnās un audos. Magnijs ir neaizstājams elements nervu, sirds un asinsvadu, elpošanas un gremošanas sistēmu funkcionēšanai, kas palīdz novadīt impulsus uz nerviem un muskuļu šķiedrām, kā arī kalpo kā dabisks muskuļu relaksants, kas atslābina skeleta muskuļus un iekšējo orgānu muskulatūru. Magnija (Mg) deficīts organismā ir viens no migrēnas un galvassāpju cēloņiem. Zems tā līmenis palielina koronāro asinsvadu tonusu, paaugstina jutību pret vazokonstriktoriem (serotonīns, angiotenzīns, noradrenalīns, acetilholīns), hipertensijas un aritmijas attīstību. Tamdēļ ir ļoti svarīgi saglabāt pH līmeni balansā un uzmanīt, lai augstāk minētie minerāli, sevišķi Mg (magnijs) tiktu pietiekoši lietoti uzturā.

Raksta autore:

Inga Gromova, alternatīvās medicīnas un sejas jogas pasniedzēja