Lai gan lielākā daļa no mums ir dzirdējuši par tādu orgānu kā vairogdziedzeris, patiesībā ne visi saprot, ko tas dara. Mēģināsim kopīgiem spēkiem tikt skaidrībā.

Procesi, lai nodrošinātu dzīvību cilvēka organismā, ir ļoti sarežģīti. To norisei ir nepieciešamas daudz un dažādas vielas. Organisms no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās vielas un iesaista tās dzīvības procesu nodrošināšanā, vienlaikus tas ir spējīgs izvadīt kaitīgās un nevajadzīgās vielas. Šo procesu dēvē par vielmaiņu un ja pavisam vienkārši, vielmaiņa ir vielu ķīmiskas pārvērtības dzīvajā organismā.

Vielmaiņas laikā novēro divu veidu procesus:

1. vielu veidošanās reakcijas, kurās no vienkāršākām vielām veidojas sarežģītas uzbūves organiskās vielas – plastiskā vielmaiņa (anabolisms, asimilācija). Veidošanās reakcijās tiek patērēta enerģija;
2. vielu noārdīšanas reakcijas, kurās sarežģītas uzbūves savienojumi noārdās un atbrīvojas enerģija – enerģētiskā vielmaiņa (katabolisms, disimilācija).

Tātad vairogdziedzeris palīdz kontrolēt vielmaiņu gan kataboliskajā, gan anaboliskajā sistēmā. 

Vairogdziedzeris ir novietots kakla priekšējā daļā un veseliem cilvēkiem sver ~30 g un tā izmēri mainās atkarībā no dzimuma, vecuma, joda un mikroelementu satura apkārtējos audos.

Vairogdziedzeris asinīs izdala īpašas vielas, ko sauc par vairogdziedzera hormoniem, un tiem ir nozīmīga loma organisma šūnu funkcionēšanā. Parasti vairogdziedzera hormoni tiek saražoti nelielās devās, un to līmeni asinīs regulē galvas smadzenēs esošā hipofīze ar speciāla hormona - hipofīzes tireotropā hormona (TSH) - palīdzību.

Runājot par vairogdziedzera hormoniem, noteikti nāk prātā divi vairogdziedzera pamathormoni: trijodtironīns (T3) un tetrajodtironīns jeb tiroksīns (T4). Tos ražo vairogdziedzera šūnas – tirocīti. Vairogdziedzeris T4 sintezē no aminoskābes tirozīna, to jodējot. Fizioloģiski T4 ir daudz neaktīvāks par T3, un tā aprite ir salīdzinoši lēnāka. Fizioloģiski T3 ir daudz aktīvāks par tiroksīnu, un tā aprite ir trīs reizes ātrāka.

Tomēr bez šiem pastāv arī vairogdziedzera hormoni T0, T1 un T2. Par tiem ir dzirdēts mazāk, jo tiek uzskatīts, ka T0, T1 un T2 spēlē nelielu lomu vairogdziedzerī un pārējā ķermeņa daļā, galvenokārt kalpojot par T4/T3 veidošanās prekursoriem (ierosinātājiem) un ir hormonu sintēzes blakusprodukti. Tie neiedarbojas uz vairogdziedzera hormonu receptoriem un šķiet pilnīgi inerti.

Vairogdziedzeris producē arī kalcitonīnu. Kalcitonīns ir hormons, ko izstrādā speciālas vairogdziedzera C-šūnas. Kalcitonīns piedalās kalcija vielmaiņas regulācijā. Tas kavē kalcija resorbciju no kauliem asinīs un samazina kalcija uzsūkšanos nierēs, lai gan tā loma kalcija regulācijā ir maza, salīdzinot ar parathormonu un D vitamīnu. Kalcitonīna noteikšana asinīs ir īpaši svarīga dažādu audzēju noteikšanā.

Vairogdziedzera normālai darbībai ir nepieciešams jods. 83 % visa organisma joda daudzuma atrodas vairogdziedzerī. Tas ir tik nozīmīgs, jo jods ir vairogdziedzera hormonu galvenā sastāvdaļa. Viena no vairogdziedzera pamatfunkcijām ir izfiltrēt visas cilvēka organismā esošās asinis. Jods palīdz vairogdziedzerim filtrēšanas laikā attīrīt asinis no mikrobiem un arī veidoties vairogdziedzera hormoniem.

Nepietiekamai vairogdziedzera funkcijai jeb hipotireozei esam izstrādājuši 100 % dabīgu, Latvijā ražotu uztura bagātinātāju THYROKLER. Produkts, kura sastāvā ir brūnaļģe (satur vairāk vitamīnu un minerālvielu nekā jebkurš cits pārtikas produkts, tai skaitā tā ir dabīgs joda avots, kas organiski iekļaujas šūnu vielmaiņā), mikroelementi cinks un selēns un aminoskābe L-tirozīns, nodrošina vairogdziedzera hormonu normālu izstrādāšanos, līdz ar to arī vairogdziedzera normālu darbību. 

Vairāk par produktu uzzini šeit: THYROKLER