Nevienam cilvēkam asinsspiediens nav konstants jeb nemainīgs dzīves laikā. Asinsspiediena izmaiņas notiek pastāvīgi - pie fiziskām slodzēm, satraukumiem un pat pēc ēdienreizēm. Lielākoties mēs zinām, ka paaugstināts asinsspiediens ir slikti, jo palielina dažādu saslimstību risku. Nozīmīgas asinsspiediena novirzes no normas uz augšu vai uz leju var izraisīt patoloģijas ar sirdi, nervu sistēmu, asinsvadiem un var izraisīt sirdslēkmi vai insultu.

Veselam cilvēkam tiek uzskatīts par tipisku 110/70 vai 120/80 mm Hg spiedienu, kur 110 (120) ir augšējā asinsspiediena rādītājs, bet 70 (80) ir apakšējais rādītājs. Asinsspiediens tiek uzskatīts par paaugstinātu, ja rādītāji jau sasniedz 135/85 – 139/89 mm Hg spiedienu. Ja šis skaitlis sasniedz 140/90, tad mēs jau varam runāt par hipertensiju. Par paaugstinātu asinsspiedienu signalizē tādi simptomi kā spiediena sajūta galvā, galvassāpes, reiboņi, miega traucējumi, nervozitāte, sirdsklauves, spiediena sajūta sirds apvidū, nespēks un elpas trūkums, kas galvenokārt novērojams fiziskas un emocionālas slodzes laikā.

Mūsu dzīvesveids un ikdienas paradumi var palielināt paaugstināta asinsspiediena risku – tas ir fakts, tomēr augsts asinsspiediens parasti attīstās laika gaitā. Tomēr, vai var būt gadījumi, kad ēdam veselīgi, esam aktīvi – sportojam, uzturamies svaigā gaisā, mums nav liekais svars, mums nav hronisku slimību, bet asinsspiediena rādītāji vienalga ir paaugstināti? Atbilde ir “jā”!

Iedzimtība

Kad ģimenes locekļi ar gēnu starpniecību nodod pazīmes no vienas paaudzes otrai, šo procesu sauc par iedzimtību. Ģimenes locekļiem ir kopīgi gēni, uzvedība, dzīvesveids un vide, kas var ietekmēt viņu veselību un slimību risku. Gēni, iespējams, spēlē zināmu lomu augsta asinsspiediena, sirds slimību un citu saistīto slimību gadījumā. Tomēr ir arī iespēja, ka cilvēkiem, kuru ģimenes anamnēzē ir augsts asinsspiediens, ir kopīga vide, ēšanas paradumi un citi iespējamie faktori, kas palielina risku.

Augsta asinsspiediena risks var vēl vairāk palielināties, ja iedzimtība tiek kombinēta ar neveselīgu dzīvesveidu, piemēram, smēķēšanu un neveselīgu uzturu. Lai izprastu, vai Jums ir iedzimta nosliece uz paaugstinātu asinsspiedienu, ģimenes veselības vēsture ir noderīgs līdzeklis, lai noskaidrotu šos veselības riskus un novērstu slimības nākotnē.

Vecums

Ar vecumu saistītas asinsspiediena izmaiņas lielākoties ir saistītas ar asinsvadu stāvokli. Kļūstot vecākam, Jūsu asinsvadi mēdz kļūt neelastīgāki un tie sašaurinās. Šādas asinsvadu izmaiņas sauc par aterosklerozi. Ateroskleroze ir viena no biežāk sastopamajām hroniskajām asinsvadu slimībām, kam raksturīga taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna, nogulsnēšanās uz asinsvadu sieniņām. Tā kā Jūsu asinsspiedienam ir tendence paaugstināties līdz ar vecumu, arī risks saslimt ar asinsvadu izraisītam slimībām palielinās līdz ar vecumu. Vecāka gadagājuma cilvēkiem par tipisku var uzskatīt 140-155/80-85 mm Hg spiedienu.

Dzimums

Augsts asinsspiediens skar abus dzimumus, tomēr tā rašanās biežumā un smaguma pakāpē ir novērotas atšķirības. Vīriešiem paaugstināts asinsspiediens attīstās biežāk, taču šīs atšķirības novērojamas tikai līdz gadiem 60, jo paaugstināta asinsspiediena sastopamība sievietēm pēc menopauzes ievērojami pieaug. Turklāt ir dati par dažādu asinsspiedienu samazinošu medikamentu grupu atšķirīgo ietekmi uz dzimumiem. To var skaidrot ar atšķirīgu dzimumhormonu līmeni, renīna—angiotensīna—aldosterona un simpātiskās nervu sistēmas darbības īpatnībām, kā arī artēriju elasticitāti.

Rase vai etniskā piederība

Atsevišķi pētījumi liecina, ka melnādainiem cilvēkiem augsts asinsspiediens attīstās biežāk nekā baltajiem cilvēkiem, spāņiem, aziātiem, Klusā okeāna salu iedzīvotājiem, Amerikas indiāņiem vai Aļaskas pamatiedzīvotājiem. Attiecīgi gan klīniskās vadlīnijas, gan arteriālā spiediena profilakses stratēģijas atzīst rasu atšķirības hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena riska ziņā.