Tavi muskuļi saspringst, sirds neprātīgi dauzās un elpa kļūst ātrāka — mēs visi zinām – tā izpaužas stress, jeb “cīnies vai bēdz” princips: hormoni sagatavo tavu ķermeni vai nu stāties aci pret aci ar draudiem, vai arī bēgt no tiem. Ja tas notiek pārāk bieži — teiksim, katru dienu vai vairāk nekā pusi no nedēļas dienām, — to sauc par hronisku stresu. Hronisks stress var ietekmēt ne tikai atsevišķas organisma sistēmas jeb orgānus, bet arī vispārējo veselības stāvokli. Bet kā tas notiek?

1) Hormoni (bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs, limfā vai smadzenēs izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas) piedalās visa organisma regulācijas procesos, savstarpēji saista atsevišķus orgānus, saskaņo to funkcijas un pielāgo tās konkrētam organisma dzīves posmam vai aktivitātes pakāpei. Tavi virsnieru dziedzeri veido tos hormonus, kurus mēs saucam par stresa hormoniem (adrenalīns, noradrenalīns, kortizols) un tie palīdz tavam ķermenim sagatavoties cīņai vai bēgšanai no briesmām. Ja šo hormonu līmenis ilgstoši ir paaugstināts, tas var izraisīt kaulu stiprības un imūnsistēmas vājināšanos, pasliktināt miegu un samazināt kaulu masu.

2) Vēdera sāpes. Ja esi patiešām saspringts, tev var būt slikta dūša un var sāpēt vēders. Tas ir dabiski, jo tavs ķermenis var palēnināt vai apturēt gremošanu stresa laikā, lai palīdzētu tavam organismam koncentrēties uz stresa situāciju un to risināt.

3) Ja stress ir ilgstošs un pārāk bieži tiek ietekmēta tava gremošanas sistēma, tas var izraisīt caureju vai aizcietējumus, kā arī ietekmēt tava ķermeņa spēju uzņemt barības vielas. Pastāv uzskats, ka ir  saikne starp stresu un kairinātu zarnu sindromu, kas var izraisīt sāpes vēderā un krampjus, kā arī aizcietējumus un caureju.

4) Cilvēki, kuri ir pakļauti lielam un ilgstošam stresam, var ēst vairāk vai ēst vairāk neveselīgas pārtikas. Tāpat tie arī var lietot vairāk alkohola vai smēķēt biežāk. Tas viss var izraisīt grēmas un skābes refluksu (kad kuņģa skābe nonāk tavā barības vadā). Ja tas netiek ārstēts, tas var izraisīt kuņģa čūlu un rētaudus.

5) Galvassāpes. Kad esi saspringts, arī tavas galvas, kakla un plecu muskuļi kļūst saspringti. Tas var izraisīt spriedzes galvassāpes un migrēnu. Dažādas relaksācijas metodes var palīdzēt mazināt stresu, kā arī šādas galvassāpes.

6) Neregulāras mēnešreizes. Stress var ietekmēt sievietes menstruālo ciklu. Tas var kļūt neregulārs. Tas var arī pasliktināt premenstruālo sindromu (PMS) — garastāvokļa svārstības un krampjus, kas dažām sievietēm rodas pirms mēnešreizēm.

7) Stress var mazināt gan vīriešu, gan sieviešu interesi par seksu, bet hronisks stress var radīt nopietnas problēmas vīriešiem guļamistabā. Tas var izraisīt erektilās disfunkcijas un ietekmēt spermas daudzumu un kvalitāti.

8) Esot stresa stāvoklī, tu elpo smagāk un ātrāk, kas var būt problēma, ja tev ir astma vai kāda  plaušu slimība, piemēram, emfizēma, kas jau tā apgrūtina pietiekamu skābekļa nonākšanu plaušās.

9) Stresa hormoni, ja tie ilgstoši ir augstā līmenī, var kaitēt tavai sirdij, jo tie var paaugstināt asinsspiedienu, kas var izraisīt sirdslēkmi vai insultu. Tie var pastarpināti ietekmēt arī asinsvadu stāvokli, kas piegādā asinis sirds muskuļiem, un tas var izraisīt sirdslēkmi.

10) Trauksme un nomāktība. Stresa hormoni kortizols un adrenalīns izraisa drebuļus, kuņģa kairinājumu, panikas lēkmes un dažreiz pat paranoju. Šo hormonu pārprodukcija traucē veidoties laimes un labsajūtas hormonam serotonīnam, tāpēc ilgstoša stresa gadījumā ir slikta oma un attīstās bezcerības sajūta.

Normālai nervus sistēmas darbībai, īpaši spriedzes un stresa gadījumos, esam radījuši 100 % dabīgu, Latvijā ražotu uztura bagātinātāju NERVOKLER. Produkts, kura sastāvā ir magnijs,  L-teanīns, pasiflora (Passiflora incarnata L.) un vitamīns B6, sekmē fizisko un garīgo labsajūtu paaugstinātas spriedzes apstākļos, palīdz novērst neirozi, neirastēniju, nemieru, hronisku nogurumu, nervu sistēmas traucējumus.

Vairāk par produktu uzzini šeit: NERVOKLER