Stress – akūts, hronisks vai posttraumatisks?

Ikviens no mums zināmā mērā izjūt stresu un tas ir pilnīgi normāli. Tomēr veids, kā mēs reaģējam uz stresu, būtiski ietekmē mūsu vispārējo labsajūtu. Dažreiz labākais veids, kā tikt galā ar stresu, ir mainīt situāciju. Citos gadījumos labākā stratēģija ir mainīt veidu, kā mēs reaģējam uz situāciju. Tas kas ir būtiski, mums vajadzētu skaidri saprast mijiedarbību starp stresu un mūsu ķermeni: kā stress ietekmē mūsu fizisko un garīgo veselību un kā mūsu garīgā un fiziskā veselība ietekmē mūsu stresa līmeni. Stresa ietekme uz mūsu organismu ir tieši saistīta gan ar tā ilgumu, gan ar intensitāti.

Klasificējot stresu pēc tā ilguma un veida, kā tas mūs ietekmē, var izcelt īslaicīgo (akūto), ilgstošo (hronisko) un posttraumatisko stresu. Katrs no šiem stresa veidiem ir viltīgs un bīstams ar savām izpausmēm: akūts - ar savu stiprumu, hroniskais stress ar savu ilgumu, bet posttraumatiskais ar savu neparedzamību.

Apskatīsim katru no šiem stresa veidiem nedaudz tuvāk.

Kas tad ir akūts stress? Tā ir visizplatītākā stresa forma un to piedzīvo ikkatrs no mums savas dzīves laikā. Akūts stress rodas pēkšņi kā tūlītēja reakcija uz izmaiņām mūsu ierastajās dzīves situācijās. Atsevišķos gadījumos akūts stress var pat būt aizraujošs un uzmundrinošs. Akūta stresa piemēri: darba intervija, eksāmens, pārplīsusi automašīnas riepa, pirmais randiņš, uzstāšanās publikas priekšā, lidojums vai vilinoša slēpošanas trase. Viegls akūts stress patiesībā var būt noderīgs - tas var stimulēt darbību, motivēt un aktivizēt. Problēmas rodas, ja akūts stress uzkrājas.

Parasti viens akūta stresa gadījums veseliem cilvēkiem problēmas nerada. Tomēr, ja akūtā stresa gadījums ir īpaši spēcīgs un intensīvs, tas var izraisīt garīgās veselības problēmas, piemēram, posttraumatiskā stresa traucējumus un vai pat fizisku atbildes reakciju, piemēram, sirdslēkmi.

Mūsu organisma atbildes reakcija uz hronisku stresu ir daudz sarežģītāka nekā akūta stresa gadījumā un sekas var būt ilgstošākas un nopietnākas.

Cilvēki, kuri piedzīvo hronisku stresu, atrodas problēmu situācijā, kuru ir vai nu grūti, vai neiespējami mainīt, un viņi jūtas kā “ieslodzīti” šajā situācijā. Parasti šai vienai problēmai pievienojas vēl citas, radot problēmu kaskādi, tādējādi hronisko stresu padarot intensīvāku. Hroniskais stress ir visbīstamākais stresa veids, jo tas ir ilgstošs - bez atelpas. Par hroniska stresa cēloni, piemēram, var kalpot spēcīga un pastāvīga neapmierinātība ar savu nespēju atrast laiku, lai izdarītu visus vēlamos darbus, šķiršanās process vai neveiksmīga laulības dzīve, “toksiskas” attiecības darbā vai skolā, slimība. Hronisks stress var rasties arī vides dēļ, kurā cilvēks dzīvo, piemēram,  pārapdzīvotība, noziedzība, slikts ekonomiskais stāvoklis, dzīvesvietas piesārņojums, terorisms.

Ilgstošs stress var izraisīt problēmas ar sirds un asinsvadu sistēmu, problēmas ar gremošanas sistēmu, tas var samazināt organisma spējas pretoties dažādām infekcijas slimībām un izraisīt depresiju. Hroniskā stresa gadījumā arī kognitīvās funkcijas ir nomāktas un tiek traucēta sociālā komunikācija, cilvēki norobežojas no sabiedrības. Krīze rada trauksmainību un veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Vissarežģītākais ir posttraumatiskais stress. Posttraumatiskais stress ir cilvēku psiholoģiskās sekas pēc ekstremālu situāciju pārdzīvojumiem un tā cēlonis var būt fiziska vai seksuāla vardarbība, ceļu satiksmes negadījums, dabas katastrofa un citi līdzīga rakstura notikumi, kuru laikā cilvēks izjutis spēcīgas bailes par savu vai apkārtējo cilvēku dzīvību. Garīga rakstura traucējumi var parādīties arī pēc tam, kad gūta traumatiska pieredze, piemēram, piedzīvots tuva cilvēka zaudējums. Atsevišķos gadījumos sindroma simptomi izzūd dažu mēnešu laikā, taču lielākoties, neveicot atbilstošu ārstēšanu, cilvēkam var attīstīties arī citas problēmas, tai skaitā depresija, fobijas un atkarības. Posttraumatiskā stresa gadījumā vajadzētu savlaicīgi vērsties pie speciālista, lai izvairītoss no virknes nopietnu veselības problēmu.

Lai mazinātu stresa ietekmi uz mūsu ikdienu, būtu jāievēro trīs pamatprincipi: fiziskas aktivitātes, sociālā atbalsta tīkla uzturēšana, labs miegs. Šie trīs principi veido būtisku veselīga dzīvesveida pamatu.

 

Normālai nervus sistēmas darbībai, īpaši spriedzes un stresa gadījumos, esam radījuši 100 % dabīgu, Latvijā ražotu uztura bagātinātāju NERVOKLER. Produkts, kura sastāvā ir magnijs,  L-teanīns, pasiflora (Passiflora incarnata L.) un vitamīns B6, sekmē fizisko un garīgo labsajūtu paaugstinātas spriedzes apstākļos, palīdz novērst neirozi, neirastēniju, nemieru, hronisku nogurumu, nervu sistēmas traucējumus.

Vairāk par produktu uzzini šeit: NERVOKLER