Nepietiekama vairogdziedzera funkcija jeb hipotireoze

Endokrīnajā orgānu sistēmā ietilpst vairogdziedzeris, kas izstrādā bioloģiski aktīvas vielas – hormonus. Hormoni stimulē vielmaiņu šūnās un regulē katru organisma procesu – elpošanu, gremošanu, miegu, kustības, kā arī iekšējo orgānu darbību. Galvenā vairogdziedzera funkcija ir nodrošināt normālu vielmaiņu organismā. 

Izmantojot hormonus, ko ražo vairogdziedzeris, tiek ietekmēti gandrīz visi vielmaiņas procesi organismā. Lai gan tas var šķist dīvaini, ķermenis pastāvīgi sadala vecos audus un aizstāj tos ar jauniem audiem. Dažādas organisma daļas atjaunojas ar atšķirīgu ātrumu. Zarnu iekšpusi klājošā epitēlija šūnu kārta, ko zinām kā bārkstiņas, atjaunojas ļoti strauji - katras divas līdz trīs dienas. Sarkanās asins šūnas - organismam svarīga "transporta" sistēma, kas piegādā skābekli dzīvajiem audiem un izvada atkritumus, mainās ik pēc trim mēnešiem, bet baltās asins šūnas - imūnsistēmas šūnas, kas aizsargā organismu pret infekcijas slimībām un iznīcina tajā iekļuvušās kaitīgās daļiņas, atjaunojas  apmēram ik sešus mēnešus. Ja vairogdziedzeris nedarbojas pareizi, vielmaiņa izmainās un tiek traucēta bioloģiski aktīvu vielu apmaiņa, attiecīgi radot traucējumus citos organisma orgānos. Var būt traucēti dzīšanas procesi, viegli veidojas zilumi, samazinās fiziskās slodzes panesamība.

Vairogdziedzera darbības traucējumi var būt no neliela, nekaitīga vairogdziedzera palielināšanās, kam nav nepieciešama ārstēšana, līdz dzīvībai bīstamam vēzim. Visbiežāk sastopamās vairogdziedzera problēmas ir saistītas ar patoloģisku vairogdziedzera hormonu veidošanos. Pārāk daudz vairogdziedzera hormonu izraisa stāvokli, kas pazīstams kā hipertireoze. Savukārt nepietiekama hormonu ražošana izraisa hipotireozi. Lai gan sekas var būt nepatīkamas vai neērtas, lielāko daļu vairogdziedzera problēmu var novērst, ja tās tiek savlaicīgi diagnosticētas un pareizi ārstētas.

Tātad nepietiekamu vairogdziedzera funkciju sauc par hipotireozi. Tas nozīmē, ka vairogdziedzerī nepietiekami daudz sintezējas vielmaiņai ļoti svarīgi hormoni. Biežāk šo slimību diagnosticē sievietēm, īpaši pēc 60 gadu vecuma. Hipotireoze izjauc vairāku bioķīmisko reakciju normālu līdzsvaru jeb homeostāzi organismā. Tā kā organismā enerģijas ražošanai ir nepieciešams noteikts daudzums vairogdziedzera hormonu, hormonu ražošanas samazināšanās izraisa nepietiekošu enerģijas līmeni jeb izsīkumu. 

Hipotireozes biežākie cēloņi.

1. Hašimoto tireoidīts: autoimūna slimība, kuras laikā vairogdziedzerim uzbrūk paša ķermeņa antivielas, kas izraisa hipotireozi. Audi galu galā mirst un pārstāj ražot hormonus. Hašimoto tireoidīts visbiežāk attīstās sievietēm vidējā (50–60 gadu) vecumā, tomēr tas var būt jebkurā vecumā, var būt arī vīriešiem, bērniem un pusaudžiem.
2. Vairogdziedzera izņemšana: vairogdziedzeris var būt ķirurģiski izņemts vai ķīmiski iznīcināts. Vairogdziedzera operācija ir nepieciešama, ja vairogdziedzeris ir palielināts, izveidojušies patoloģiski funkcionējoši mezgli vai ir aizdomas par vairogdziedzera vēzi.
3. Atsevišķu medikamentu (tireostatisku) lietošana vai noteiktas kontrastkrāsvielas, kas ievadītas pirms konkrētiem izmeklējumiem, var pakļaut organismu hipotireozei. Viens no šādiem medikamentiem ir litijs, kas tiek izmantots, lai ārstētu noteiktus psihiskus traucējumus. Ja jūs lietojat medikamentus, jautājiet savam ārstam par to ietekmi uz jūsu vairogdziedzeri. Maksimālā joda dienas deva, kura, kā tiek uzskatīts, neradīs negatīvu ietekmi uz pieauguša cilvēka veselību, ir 600 μg joda dienā
4. Staru terapija galvas, kakla vai augšējā krūšu rajonā var ietekmēt vairogdziedzera funkciju un radīt hipotireozi.

Paaugstināts hipotireozes risks ir:

• sievietēm, kas ir vecākas par 60 gadiem;
• personām, kurām ģimenes anamnēzē ir vairogdziedzera slimība;
• personām, kurām ir autoimūnas slimības, piemēram, reimatoīdais artrīts, sarkanā vilkēde, hronisks iekaisums;
• grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā.

Hipotireozes gadījumā tai raksturīgās pazīmes un simptomus var viegli sajaukt ar citām organisma disfunkcijām, kā arī jāņem vērā, ka hipotireozes simptomi var atšķirties atkarībā no hormonu deficīta pakāpes un vecuma. Hipotireoze noteikti nav slimība, kas attīstas ātri, kopumā simptomiem ir tendence attīstīties lēni, reizēm pat vairāku gadu garumā. Slimības sākumā var būt tikai daži simptomi, piemēram, pastāvīgs nogurums, svara pieaugums un salīgums. Parasti šīs lietas saista ar vecumu un nepievērš tām īpašu uzmanību. 

Kādi ir hipotireozes simptomi:

• nogurums;
• paaugstināta jutība pret aukstumu;
• aizcietējumi;
• sausa āda;
• svara pieaugums;
• pietūkusi seja;
• aizsmakums, balss tembra izmaiņas;
• muskuļu vājums, sāpes un stīvums;
• paaugstināts holesterīna līmenis;
• neregulāras menstruācijas;
• matu un nagu trauslums;
• slikta atmiņa, kognitīvi traucējumi.

Noteikti vajadzētu doties pie ārsta, ja jūtaties noguris bez iemesla vai ir kādas citas hipotireozes pazīmes vai simptomi. Pēc 50 gadu vecuma vismaz reizi gadā vajadzētu veikt asins analīzi, nosakot tireotropo hormonu TSH un brīvo tiroksīnu T4, pat ja nav slimības pazīmju. Tiem cilvēkiem, kuriem ir bijušas vairogdziedzera slimības vai veiktas operācijas, kas kavē vairogdziedzera  darbību, to ieteicams darīt jau agrāk.

Jaunām sievietēm, kurām ir vairogdziedzera mezgli, kā arī ja tuviem radiniekiem ir bijušas vairogdziedzera slimības, vairogdziedzera funkcijas pārbaudi vajadzētu iekļaut darāmo darbu sarakstā.

Nepietiekamai vairogdziedzera funkcijai jeb hipotireozei esam izstrādājuši 100 % dabīgu, Latvijā ražotu uztura bagātinātāju THYROKLER. Produkts, kura sastāvā ir brūnaļģe (satur vairāk vitamīnu un minerālvielu nekā jebkurš cits pārtikas produkts, tai skaitā tā ir dabīgs joda avots, kas organiski iekļaujas šūnu vielmaiņā), mikroelementi cinks un selēns un aminoskābe L-tirozīns, nodrošina vairogdziedzera hormonu normālu izstrādāšanos, līdz ar to arī vairogdziedzera normālu darbību. 

Vairāk par produktu uzzini šeit: THYROKLER