Novecošanās ir dabīgs process no kura nav iespējams izvairīties. Ar vecumu cilvēka organismā notiek izmaiņas smadzenēs, asinsvadu sistēmā, izziņas procesā jeb kognitīvās funkcijās un visā organismā kopumā. Ir gana daudz pētījumu 1 Peters, R. (2006). Ageing and the brain. Postgraduate Medical Journal, 82(964), 84–88. doi:10.1136/pgmj.2005.036665 , 2 Anderton, B. H. (2002). Ageing of the brain. Mechanisms of Ageing and Development, 123(7), 811–817. doi:10.1016/s0047-6374(01)00426-2 , kas  pierāda, ka smadzeņu tilpums un/vai to svars samazinās par aptuveni 5% katrus 10 gadus pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas, un samazināšanās ātrums, iespējams, palielinās īpaši pēc 70 gadu vecuma. Ar vecumu palielinās arī insultu un demences biežums, atmiņas traucējumu līmenis. Protams, tiek traucēta arī nervu impulsu pārnese un notiek hormonālas  izmaiņas.

Veselīga dzīve gan fiziski, gan garīgi var būt labākā aizsardzība pret novecojošo smadzeņu izmaiņām. Svarīgi var būt arī papildu pasākumi sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Tomēr ir vairākas lietas, kas var palīdzēt saglabāt savu prātu darbīgu. Šoreiz par pavisam viegli izdarāmām un patīkamām lietām, kas var palīdzēt prātam nenovecot tik strauji.

1. Klausies mūziku

Klausoties mūziku, smadzenes saņem garīgo treniņu. Mūzikas klausīšanās var ne tikai palīdzēt justies možākam, bet arī uzlabot atmiņu un garastāvokli. Viens no iemesliem ir tas, ka mūzikai ir līdzība ar matemātiku – abas attīsta telpisko domāšanu. Smadzenēm ir jāstrādā, lai saprastu mūzikas struktūru: taktsmēru, ritmu, intervālus utt. un tas īpaši attiecas uz mūziku, ko dzirdat pirmo reizi.

2. Iegūsti draugus

Jaunu cilvēku iepazīšana uzlabo smadzeņu darbību tikpat efektīvi kā krustvārdu mīklu risināšana. Tas ir tādēl, ka vienlaikus tiek nodarbināta gan īstermiņa atmiņa, gan spēja “pareizi” reaģēt uz kaitinošiem faktoriem, gan spēja koncentrēties. Draudzīga tērzēšana satiekot cilvēkus, smadzenēs iedarbina spoguļneironus (smadzeņu šūnas), kuri kontrolē tādas cilvēkā augsti attīstītas īpašības kā spēju iejusties cita ādā, apgūt zināšanas un izmantot saziņai valodu.

3. Smejies

Stress var radīt apstākļus, lai smadzenes (hipofīze) dotu signālu virsnieru dziedzeriem atbrīvot hormonu, ko sauc par kortizolu. Ilgstoši paaugstināts kortizola līmenis var veicināt trauksmi, garastāvokļa svārstības, miega traucējumus un depresiju, tāpat var samazināties koncentrēšanās spējas, attīstīties paaugstināts asinsspiediens un citas sirds-asinsvadu saslimšanas, iespējams novērot svara pieaugumu un imūnsistēmas darbības traucējumus. Labs veids kā pasargāt savas smadzenes, ir labi pasmieties, jo smejoties tiek nodarbināti sejas un ķermeņa muskuļi, paātrinās pulss, nedaudz paaugstinās asinsspiediens un paātrinās elpošana, aktivizējas asinsrite, audi saņem vairāk skābekļa. Tas var pazemināt kortizola līmeni.

4. Ej svaigā gaisā

Dabai ir nomierinoša iedarbība un tāpēc uzturoties dabā ir iespējams samazināt stresa līmeni. Pavadot laiku ārā, svaigā gaisā,  jūs sniedzat savām smadzenēm atpūtu no nemitīgās, apkārt esošās informācijas apjoma un stimuliem, ko smadzenes saņem visas dienas garumā. Pastaiga ļauj tām atjaunot spēju koncentrēties un labāk risināt problēmas. Pastaigas un darbs svaigā gaisā labvēlīgi ietekmē ne tikai stresa līmeņa samazināšanos, bet ķermeni kopumā. Šāds efekts tiek sasniegts paaugstinātā skābekļa satura dēļ. Skābeklis ir vitāli svarīgs visu orgānu un sistēmu normālai darbībai. Ieguvums ir tas, ka ja visas šūnas ir piesātinātas ar skābekli, tās sāk labāk funkcionēt. Vienīgi jāuzmanās ir cilvēkiem, kuriem ir kāda veida alerģijas pret dabas vielām. Alergēnu koncentrācija ir visaugstākā no rīta. Šī iemesla dēļ alerģijas slimniekiem vajadzētu pastaigāties vakarā vai pa dienu, ja ārā ir patīkama temperatūra.

5. Atsakies no rutīnas

Nav nekas slikts vai nepareizs, ja katru dienu celies vienā laikā, ēd vienas un tās pašas brokastis vai brauc uz darbu pa to pašu maršrutu. Cilvēkiem ieradumi ir raksturīgi. Tomēr smadzenēm ir noderīgi, ja ikdienas lietu kārtība tiek izjaukta. Lai mainītu ikdienas rutīnu un ieviestu tajā izmaiņas, nav nepieciešamas tūlītējas kardinālas izmaiņas - uzreiz nav jāmaina darbs vai dzīvesvieta, vai arī jābrauc tālos ceļojumos. Pietiks ar mazām lietām, kuras mēgināsiet darīt savādāk. Izmaiņas rutīnā uzlabos smadzeņu spēju apgūt jaunu informāciju un noturēt to. Izmēģini kādu jaunu recepti, izpēti kādu savas pilsētas rajonu, kurā ikdienā neuzturies vai sakārto drēbju skapi, virtuves traukus vai citu istabu.

6. Mācies

Smadzeņu trenēšana jeb jaunu zināšanu, prasmju un iemaņu apgūšana jebkurā vecumā nodrošina jaunu nervu šūnu jeb neironu veidošanos, kā arī uzlabo un palīdz saglabāt kognitīvās funkcijas, piemēram, uztveri, atmiņu un prāta asumu 3 https://www.rsu.lv/aktualitates/neirologi-macisanas-visas-dzives-garuma-uztur-smadzenes-laba-forma . Vari izmēģināt savus spēkus rakstīšanā, zīmešanā vai kādā jaunā hobijā, kas tevi interesē, piemēram, ģitāras spēlēšana vai jaunas svešvalodas apgūšana. Ja sākumā šķiet grūti, nepadodies! Jo grūtāk būs tev, jo labāk tavām smadzenēm.

7. Koncentrējies tikai uz vienu lietu

Tas, ka vari vienlaikus sūtīt īsziņas, skatīties TV un pārbaudīt, kas notiek tavos sociālajos tīklos, nenozīmē, ka tas ir labi tavam prātam. Kad tavas smadzenes vienlaikus saņem dažādu informāciju, tām tas viss ir jāspēj apstrādāt un izvērtēt būtiskāko no informācijām. Tādējādi samazinās spēja koncentrēties, atcerēties un pārslēgties no vienas lietas uz citu. Palīdzi savām smadzenēm un vienlaikus velti vienai lietai visu savu uzmanību.

8. Atpūties

Ja tavs miegs nav pietiekošs un tu sistemātiski neizgulies, pat vienkāršs uzdevums var no tevis prasīt vairāk garīgās piepūles nekā gadījumā, ja tu būtu izgulējies. Tāpat, ja esi noguris, tev ir daudz grūtāk koncentrēties uz ikdienas lietām un pasliktinās īstermiņa atmiņa. Lai saglabātu mundru un možu prātu, katru nakti būtu jāguļ no 7 līdz 9 stundām.

9. Rūpējies par garīgo veselību

Ja esi ilgstoši nomākts, tev var būt lielāka nosliece uz depresiju. Papildus bezpalīdzības sajūtai un intereses zaudēšanai par lietām, kas tev patīk, depresija var arī radīt kognitīvo funkciju pavājināšanos – grūtāk atcerēties notikumus, kas piedzīvoti pirms dažām dienām, caurumi atmiņā, grūtības skaidri domāt, koncentrēties un pieņemt lēmumus var būt daudz grūtāk. Ja tev ir dažas no šīm pazīmēm, konsultējies ar savu ārstu par to, ko vari darīt, lai atkal justos labi.

10. Ēd atbilstoši

Jo vairāk kaloriju tu uzņem, jo lielākas ir atmiņas zuduma iespējas. 4 Nguyen, J. C. D., Killcross, A. S., & Jenkins, T. A. (2014). Obesity and cognitive decline: role of inflammation and vascular changes. Frontiers in Neuroscience, 8. doi:10.3389/fnins.2014.00375 Iemesls nav skaidrs, bet lielāks ĶMI (ķermeņa masas indekss) pusmūžā ir saistīts ar sliktu smadzeņu darbību vēlākā dzīvē. Nelielas izmaiņas ikdienas ēdienkartē, piemēram, mazāk ogļhidrātu un piesātināto taukskābju palīdzēs samazināt liekā svara risku. Noteikti  tavs ārsts vai dietologs var palīdzēt izveidot tieši tev piemērotu uztura plānu.