Pēdējā laikā medijos plaši izplatīta informācija par kara notikumiem Ukrainā, kas ataino smago situāciju ar satraucošiem virsrakstiem, faktiem un attēliem – par zaudēto dzīvību skaitu, cilvēkiem, kuri zaudējuši mājas, cieš badu un ir palikuši bez pajumtes u.c. Šāda veida informācija būtiski ietekmē emocionālo veselību, izraisot trauksmi un stresu.

Mūsu prāts neviļus tiek “ierauts” šajos notikumos, kur tas sāk iztēloties, ka visas šīs lietas var notikt arī mūsu valstī, ar mūsu radiniekiem un ar mums pašiem. Tā ir normāla reakcija un to var dēvēt par “kara trauksmi”. Tā var:

• Izraisīt nebijušas emocijas. Vērojot globālo krīzi, var rasties jaunas nenoteiktības vai stresa sajūtas, kuras Jūs nekad iepriekš neesat izjutis. Šīs ziņas var likt Jums uztraukties par to, kā tas varētu ietekmēt ekonomiku, darbavietas, valsts drošību vai Jūsu tuviniekus. Ja ziņas pārāk traucē Jūsu garīgo veselību, pastāstiet par to savam ārstam.
• Palielināt nepieciešamību pastiprināti kontrolēt notikumus. Pastāvīgi ieslēgts televizors, lai redzētu visus jaunumus, vai nepārtraukta sociālo mediju plūsmas ritināšana, lai meklētu vairāk informācijas, var radīt maldīgu kontroles sajūtu. Lai gan atsevišķos gadījumos tas ir vēlams, jo var palīdzēt ievērot piesardzības pasākumus, tomēr pārāk daudz informācijas var traucēt vai pat pilnībā izjaukt Jūsu ikdienas rutīnu. Psihologi saka, ka tas ilgtermiņā var radīt pretēju efektu un palielināt trauksmi.

Tā vietā eksperti iesaka koncentrēties uz lietām, kuras Jūs patiešām variet kontrolēt, piemēram, Jūsu vispārējo labsajūtu, tāpēc iesakām:

• veikt fiziskas aktivitātes svaigā gaisā, kas ļaus
• gulēt pietiekami daudz, kā arī
• sazinieties un pavadiet kopā laiku ar saviem mīļotiem cilvēkiem.

Kā pārvaldīt kara trauksmi?

Vēlme sekot ziņām un aktuāliem notikumiem ir saprotama, bet ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kā tas ietekmē Jūsu fizisko un emocionālo veselību, tāpēc šeit piedāvājam dažus padomus:

Izvairieties no noteiktām tēmām, vārdiem vai frāzēm, kas var izraisīt trauksmi vai stresu. Samaziniet vai apturiet noteikta veida ziņu atspoguļošanu sociālos tīklos, televīzijā vai interneta kanālos, ja ziņas Jūs pārāk ietekmē.

Ierobežojiet laiku ziņu lasīšanai vai video rullīšu skatīšanai par kara notikumiem, cietušajiem – īpaši bērniem. Izmantojot viedtālruņus, Jūs bieži saņemiet ikdienas atjauninājumus, paziņojumus vai brīdinājumus par jaunākajām ziņām, tā viegli iekļūstot informācijas slazdā un Jums ir pārāk daudz informācijas. Izslēdziet vai izdzēsiet noteiktas ziņu vietnes vai lietotnes, īpaši, ja tās Jūs burtiski pārņem.

Izmantojiet sociālos medijus apzināti. Papildus galvenajām ziņu pārraidēm, nepārtraukta sociālo mediju lietotņu atsvaidzināšana vai ritināšana, lai atrastu informāciju citā griezumā par kara atspoguļojumu, var izraisīt informācijas pārslodzi. Jūs varat arī tikt pakļauts viltus ziņām vai dezinformācijai. Tā vietā esiet aktīvi attiecībā uz patērētā satura veidu. Izvēlies, kādiem kontiem sekojat, un pieturieties pie uzticamiem ziņu avotiem. Ja nepieciešams, izdzēsiet atsevišķas lietotnes.

Pieņemiet nenoteiktību. Lai tiktu galā ar raizēm vai stresu, ko var izraisīt karš, koncentrējieties uz to, ko varat kontrolēt. Ir pilnīgi normāli justies nedroši. Lai cīnītos pret to, rūpējieties par savu veselību, samaziniet negatīvu ziņu parādīšanos un praktizējiet savu emociju pieņemšanu.

Parūpējieties par sevi. Regulāri vingrojiet, ēdiet veselīgi un izgulieties. Lai novērstu prātu no stresa vai raizēm, mēģiniet veikt darbības, kas liek Jums justies labi. Ja jūtaties vientuļš, sazinieties ar draugiem un ģimeni.

Tomēr, ja pastāvīgas ziņas par karu ietekmē Jūsu dzīves kvalitāti vai arī Jums ir grūti turpināt pildīt savus pienākumus, pastāstiet par to savam ārstam, lai saņemtu palīdzību.