Par stresu runā bieži un daudz. Stresu piemin ne tikai saistībā ar bērnu, pusaudžu vai pieaugušu cilvēku rīcību, bet arī runājot par dzīvnieku netipisku uzvedību. Kas tad īsti ir stress? Pavisam vienkārši runājot, stress ir mūsu ķermeņa reakcija uz apkārtējās vides kairinājumu, ko rada noteikta situācija vai notikums. Šī reakcija var būt fiziska vai garīga, emocionāla, attiecīgi arī stress var izpausties kā:

• fizioloģiskais stress – to izsauc fizioloģiskie stresori, kā, piemēram, liela fiziskā slodze, temperatūras paaugstināšanās vai pazemināšanās, atmosfēras spiediena pārmaiņas, elpošanas grūtības, sāpes, ieskaitot arī traumatiskās sāpes;
• psiholoģiskais stress - rodas gadījumā, ja cilvēks novērtē sociālās vides prasības kā tādas, kas pārspēj tā rīcībā esošos resursus, pie tam stresa reakcijas var iedarbināt ne tikai reāli, bet arī varbūtēji notikumi, t.i., tādi, kas pagaidām vēl nav notikuši, bet no kuru parādīšanās persona baidās. Bieži vien psiholoģiskais stress attīstās izvēles situācijā, kad cilvēks saskaras ar nepieciešamību izdarīt smagu izvēli vai kādu iekšēju pārliecību neatrisināmu pretrunu.

Savukārt, psiholoģisko stresu var iedalīt informatīvajā un emocionālajā stresā.

Informatīvais stress rodas no uztvertās informācijas pārslodzes, kad cilvēkam nepietiek laika, lai pieņemtu pareizu lēmumu atvēlētā laikā, kad ir augsta atbildības pakāpe par pieņemtā lēmuma sekām.

Emocionālais stress parādās bīstamās situācijās, apvainojumos, draudos. Emocionālā stresa dažādas formas noved pie izmaiņām psihiskajos procesos, emociju nobīdēm, kustības vai runas traucējumiem.

Ņemot vērā, cik plašas dzīves jomas var skart stresa situācijas, mēs visi kādā dzīves posmā saskaramies ar stresu. Piemēram, Latvijā vairāk nekā puse jeb 59 % aptaujāto cilvēku vecumā no 18 līdz 39 gadiem norāda, ka darbā izjūt paaugstinātu spriedzi un stresu. Atsauce Uzņēmuma “Evolution Latvia” jauniešu un darba tirgus indeksa “Jaunatne. Darbs. Vide” ietvaros veiktajā pētījumā sadarbībā ar kompāniju “Norstat” Savukārt, Eiropā vidēji 75 % iedzīvotāju izjūt dažādas stresa situācijas un tas negatīvi ietekmē ikdienas uzvedību – 46 % uzskata, ka stresa dēļ ir sākuši pārāk daudz ēst vai ēst neveselīgi, 29 % sākuši dzert vai palielinājuši izdzertā alkohola daudzumu un 16 % sākuši smēķēt vai pastiprināti smēķējuši.

Eistress un distress

Lai arī stress lielākoties tiek asociēts ar negatīvām emocijām un stresa izraisītām negatīvām sekām, stresam var būt arī pozitīvi aspekti. Domāju, ka paši arī esam novērojuši, ka tieši stresa situācijās daudzi atrod pēkšņus un nestandarta risinājumus problēmai, tieši esot stresā mēs spējam “atvērt” iekšējās rezerves un paveikt tādu darba apjomu, kas mūs pašus pārsteidz. Tā teikt, jo vairāk darbu, jo vairāk varam izdarīt. Pozitīvo stresu jeb stresu, kura rezultātā organisms mobilizējas, spēj īpaši ātri reaģēt vai paaugstina organisma aizsargspējas un izturību, sauc par eistresu.

Savukārt, stresa negatīvās izpausmes jeb distress sākas tad, kad mēs nespējam atsaukt organisam nepārtraukti pienākošos trauksmes signālus un tad stress mūs dezorganizē, rada trauksmi, nomāktību un bailes. Distress ietekmē visu mūsu ķermeni un visas tā sistēmas.

Kā uz stresu atbild mūsu organisms

1. Smadzenes un nervu sistēma: enerģijas zudums, hronisks izsīkums, galvassāpes, reiboņi, izmisuma sajūta, nomāktība, nervozitāte, aizkaitināmība un dusmas, grūtības koncentrēties un atmiņas traucējumi, bezmiegs vai miega traucējumi u.c.
2. Sirds un asinsvadu sistēma: tahikardija, sirdsklauves, hipertensija, infarkta risks.
3. Gremošanas sistēma: vēdergraizes, slikta dūša, ķermeņa masas pieaugums, palielināta vai samazināta apetīte, čūlas, aizcietējumi, kairināto zarnu sindroms u.c.
4. Endokrīnā sistēma - cukura līmeņa svārstības, palielināta insulīna rezistence, paaugstināts 2. tipa cukura diabēta risks.
5. Reproduktīvā sistēma: sievietēm – pāragras dzemdības, pazemināta seksuālā tieksme, neregulāras vai sāpīgas menstruācijas; vīriešiem – impotence, samazināta spermas ražošana, pazemināta seksuālā tieksme.
6. Āda: psoriāze, ekzēma u.c.
7. Skeleta un muskuļu sistēma: zobu griešana, žokļu muskuļu hipertonija, muskuļu sāpes.
8. Imūnsistēma: pazemināta aizsargspēja pret vīrusiem un baktērijām, palēnināts atveseļošanās process, hronisku saslimšanu attīstība.

Kā redzams, stresa ietekme uz organismu var būt nozīmīga, tomēr stresam nav jūs negatīvi jāietekmē! Ir dažas lietas, par kurām būtu vērts padomāt, lai mazinātu ikdienas stresu. Mēģiniet saprast, kas izraisa stresu mājās vai darbā un atrodiet veidus, kā izvairīties no šīm situācijām.

Centieties neuzņemties pārāk daudz pienākumu un noteikt prioritātes saviem mērķiem. Esiet iecietīgs pret savām kļūdām un neveiksmēm, jo paškritiska attieksme var palielināt stresu. Atcerieties, ka atpūta ir ļoti svarīga - izveidojiet tuvu draugu un kolēģu tīklu, pie kuriem varat doties, kad sāk pieaugt stress. Hobijs un interesantas brīvā laika nodarbes arī var samazināt stresu.

Normālai nervus sistēmas darbībai, īpaši spriedzes un stresa gadījumos, esam radījuši 100 % dabīgu, Latvijā ražotu uztura bagātinātāju NERVOKLER. Produkts, kura sastāvā ir magnijs,  L-teanīns, pasiflora (Passiflora incarnata L.) un vitamīns B6, sekmē fizisko un garīgo labsajūtu paaugstinātas spriedzes apstākļos, palīdz novērst neirozi, neirastēniju, nemieru, hronisku nogurumu, nervu sistēmas traucējumus.

Vairāk par produktu uzzini šeit: NERVOKLER