Mums katram dzīvē gadās kāda bēda vai ļoti satraucošs, stresa pilns laiks, kas izraisa nomāktu un depresīvu dzīves periodu, šādu periodu, tad arī sauc par situācijas depresiju, jo tā ir kā atgriezeniskā saite uz notikumu. Tāda veida depresija ir izplatīta, un Jūs, iespējams, esat to piedzīvojis kādā savas dzīves posmā, jo kā liecina statistika, tad viena no trim sievietēm un viens no sešiem vīriešiem savā dzīvē piedzīvo vieglu depresiju.

Situācijas depresija atšķiras no klīniskās depresijas, tāpēc ir svarīgi saprast atšķirības starp tām. Situācijas depresija var šķist līdzīga klīniskai vai smagai depresijai, taču tā tomēr atšķiras. Situācijas depresiju izraisa stress vai traumatisks notikums, savukārt klīniskā depresija ir garastāvokļa traucējumi, kas var rasties ar vai bez īpaša stresa faktora. Depresijas simptomi var parādīties dažu mēnešu laikā, mēģinot pārvaldīt vai tikt galā ar dzīvē notiekošām izmaiņām. Visizplatītākais simptoms ir nomākts garastāvoklis, kas Jums ir ilgstoši vairumā dienu. Parasti situācijas depresija nav ilga. Gadījumos, kad tiek novērsti stresa cēloņi, pat nesaņemot palīdzību, tā var izzust diezgan ātri. Tomēr var arī gadīties, ka tā ieilgst, kļūst par nopietnāku traucējumu, kura novēršanai ir nepieciešams ilgāks laiks.

Tipiskākie iemesli depresijai ir:

• attiecību pārtraukšana;
• akadēmiskās grūtības vai bailes no neveiksmes;
• vientulības izjūta, ja trūkst tuvas un gādīgas attiecības;
• dzīves vietas maiņa;
• daudzas dzīves pārmaiņas visai īsā laika posmā;
• pārslogotība ar daudziem pienākumiem;
• smags zaudējums;
• nelaimes gadījums, trauma;
• darba zaudēšana;
• pandēmijas, piemēram, Covid-19.

Situācijas depresijas gadījumā, ja situācija nokārtojas, piemēram, atjaunojas attiecības, tiek atrasts jauns darbs vai izdodas izveseļoties no smagas slimības, depresijas simptomi pazūd. Jūs varat pamanīt, ka Jūsu garastāvoklis uzlabojas un lietas sāk uzlaboties. Tomēr, kādi tad ir šie situācijas depresijas simptomi:

• Dusmas
• Apetītes izmaiņas
• Pastāvīgas bailes vai bažas
• Grūtības veikt uzdevumus
• Grūtības koncentrēties
• Grūtības aizmigt
• Bieža raudāšana
• Bēdas
• Bezcerība
• Intereses zudums par parastajām aktivitātēm
• Pārsteidzošas sajūtas no stresa vai trauksmes
• Skumjas

Ja situācijas depresija turpinās ilgu laiku un Jūs to neārstējat, tā var pārvērsties klīniskā depresijā. Klīniskā depresija var traucēt Jums dzīvi uz ilgu laiku. Sirgstot ar klīnisku depresiju Jums ir iespējams pašnāvības risks, tāpēc, ja situācijas depresija ilgst ilgāk par dažām nedēļām un šķiet, ka tā neuzlabojas, konsultējieties ar ārstu vai profesionālu terapeitu – psihoterapeitu, psihologu.

Pazīmes, kad noteikti vajadzētu vērsties pie speciālista:

• Ja jūti, ka netiec galā ar ikdienas pienākumiem.
• Ja gūsti maz prieka no tā, kas iepriekš tevi iepriecināja.
• Pastāvīgas negatīvas domas par sevi, apkārtējo pasauli un nākotni.
• Pastāvīgi lauzi galvu par stresa cēloņiem un uzskati, ka nekas nebūs labāk.
• Neizproti, kā tikt galā ar apstākļiem, kas rada stresu.

Svarīgi ir arī atcerēties, ka lielāks risks saslimt ar depresiju ir cilvēkiem, kuriem tuvi radinieki ir cietuši no atkārotām depresijas epizodēm, tiem, kuri paši dzīves laikā, īpaši bērnībā, piedzīvojuši kādu nopietnu psiholoģisku traumu, kuriem ir noteiktas personības iezīmes - paškritiskums, perfekcionisms, trauksmainība, pazemināts pašvērtējums. Ilgstošs stress un bezdarbs, zemi ienākumi un alkohola un narkotisko vielu lietošana arī ir saistīta ar augstāku depresijas attīstības risku. Sievietēm divas reizes biežāk diagnosticē depresiju, iespējams, tādēļ, ka sievietes labprātāk vēršas pēc palīdzības.