PAS ir perifēro artēriju slimība - saslimšana, kuras rezultātā notiek centrālo artēriju sašaurināšanās, sākot no pavisam nelielas sašaurināšanās, līdz pilnīgam aizsprostojumam. Tas notiek, jo asinsvadu sieniņās uzkrājas aplikums. Slimība nerodas vienas dienas vai nedēļas laikā, bet attīstās ilgā laika posmā.

Saskaņā ar pētījuma datiem, 202 miljoni cilvēku pasaulē un 40 miljoni cilvēku Eiropā slimo ar PAS. 1 Fowkes FG, Rudan D, Rudan I, et al. Comparison of global estimates of prevalence and risk factors for peripheral artery disease in 2000 and 2010: a systematic review and analysis. Lancet, 2013; 382: 1329–1340. Šī slimība lielākoties parādās pēc 50 gadu vecuma un pieaugoši progresē pēc 65 gadiem, sasniedzot 20 % varbūtību ap 80 gadiem, biežāk vīriešiem augsta ienākumu līmeņa valstīs un pat ar lielāku varbūtību zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs; biežāk sievietēm. 2 Fowkes FG, Rudan D, Rudan I, et al. Comparison of global estimates of prevalence and risk factors for peripheral artery disease in 2000 and 2010: a systematic review and analysis. Lancet, 2013; 382: 1329–1340.

PAS attīstībā liela nozīme ir iedzimtībai un dzīves veidam. Ir vairāki ļoti būtiski slimības riska faktori – smēķēšana, augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, palielināts svars un neveselīga (trekna) ēšana. Šie faktori veicina aterosklerozes rašanos un artēriju nosprostošanos. Tomēr, kā jau minēts, iedzimtībai ir sava nozīme, jo kādam dzīvojot veselīgu dzīves veidu PAS var attīstīties, savukārt kādam, kurš ēd treknu ēdienu un smēķē, šī slimība neattīstās tik ātri.

Visizplatītākais PAS simptoms ir sāpes kājās, muskuļos vai krampji (īpaši pie saspringuma). Kājas var kļūt smagas, nejutīgas, vājas vai nogurušas. Pēc atpūtas sāpes parasti mazinās. Tomēr Jums var arī nebūt simptomu, vai tie var būt ļoti viegli, līdz artērijas ir vairāk par pusi sašaurinājušās.

Stāvoklim pasliktinoties, Jūs varat sajust dedzināšanu vai sāpes kājās pat miera stāvoklī. Jūs variet just vēsuma sajūtu pēdās, āda var izskatīties spīdīga vai mainīt krāsu. Matiņi uz Jūsu kājām var pārstāt augt. Jums var rasties čūlas uz pēdām vai pirkstiem, kas nedzīst. Vīriešiem ar PAS var attīstīties erekcijas disfunkcija.

Visbiežākais PAS cēlonis ir ateroskleroze — tauku uzkrāšanās artērijās. Tauku nogulsnes var pārvērsties aplikumā, kas sašaurina jūsu artērijas. Tas apgrūtina asins plūsmu uz ķermeņa lejasdaļu. Asinsvadu iekaisums, ekstremitāšu traumas vai radiācijas iedarbība ir retāk sastopami PAS cēloņi.

Ja PAS netiek ārstēta, tā var kļūt smaga. Pēdas iekaisumi var pārvērsties gangrēnā un novest pie pēdas vai pat kājas zaudēšanas. Ja Jums ir PAS, iespējams, aplikums uzkrājas arī citās artērijās. Tas palielina sirdslēkmes, insulta, pārejošas išēmiskas lēkmes (mikroinsults) vai nieru darbības traucējumu risku.

Dažas ārstēšanas metodes var palīdzēt novērst PAS pasliktināšanos. Ārsts var izrakstīt zāles holesterīna vai asinsspiediena pazemināšanai, vai cukura līmeņa pazemināšanai asinīs. Lai novērstu asins recekļu veidošanos un uzlabotu asins plūsmu, var tikt izrakstīti medikamenti, kas samazina trombocītu salipšanas spēju. Plaši tiek ieteikti arī produkti holesterīna, triglicerīdu un homocisteīnu līmeņa samazināšanai.

Veselīga dzīvesveida ieradumi palīdzēs Jums novērst PAS vai uzlabot asinsvadu stāvokli. Nesmēķējiet, sekojiet savam svaram, regulāri vingrojiet un ievērojiet veselīgus ēšanas paradumus, lietojot pārtiku ar zemu tauku saturu, daudz augļu un dārzeņu. Lai novērstu čūlas, vajadzētu īpaši rūpēties par savām kājām un sekot, lai tās ir tīras un sausas. Vajadzētu arī izvairīties no bezrecepšu zālēm pret saaukstēšanos ar pseidoefedrīnu, kas sašaurina jau tā šaurās artērijas.