Melatonīns ir hormons, kuru ražo mūsu organisms jeb, precīzāk, smadzenes - epifīze, un to mēdz dēvēt arī par “miega hormonu”, jo tas palīdz noteikt mūsu diennakts ritmu (iekšējo pulksteni) un rada miega sajūtu. Melatonīns tiek ražots arī zarnās un lielākajā daļā ķermeņa šūnu, taču par miega ritmu atbild tieši epifīzē ražotais melatonīns. Tas pastiprināti izstrādājas tumsā, mazāk gaišā laikā, taču zilā ekrānu gaisma, kuru rada TV, mobilo telefonu vai planšetu ekrāni (pat ja apkārt ir tumšs) var bloķēt melatonīna ražošanu.

Organismam novecojot, smadzenes šo hormonu ražo mazāk, tāpēc vecāka gada gājuma cilvēki guļ mazāk un to miegs ir trauslāks nekā, piemēram, jauniešiem. Taču arī jaunāki cilvēki var iedzīvoties bezmiegā.

Situācijās, kad ir nomocījis bezmiegs, rodas interese par medikamentiem vai uztura bagātinātājiem. Te būtiski atzīmēt, ka ir divu veidu preparāti:

• medikamenti un uztura bagātinātāji, kur ir pievienots šis hormons - melatonīns. Un tā kā melatonīnu cilvēka organisms ražo pats, tad preparātos, kur melatonīns ir pievienots, tas pārsvarā ir mākslīgi sintezēts hormons. Komerciālo melatonīnu, ko parasti izmanto uztura bagātinātāju vai medikamentu ražošanā, pārsvarā iegūst, izmantojot sarežģītu ķīmisko sintēzi. Lai gan ir iespējams iegūt arī dabīgo melatonīnu no dzīvniekiem vai mikroorganismiem, tomēr visbiežāk medikamentos un uztura bagātinātājos tie ir sintētiski iegūti hormoni. Un neatkarīgi, vai tas ir dabīgi iegūts vai ķīmiski sintezēts, šis hormons šajos preparātos ir pievienots mākslīgi;
• medikamenti vai uztura bagātinātāji, kuros melatonīns NAV pievienots, bet preparāta iedarbības formula palīdz organismam atkal no jauna pašam saražot melatonīnu.

Apskatīsim tuvāk pievienotā melatonīna ietekmi uz cilvēka organismu.

Melatonīns kā ikdienas piedeva

Melatonīnu saturošus uztura bagātinātājus vai medikamentus visbiežāk izmanto, lai palīdzētu novērst ar miegu saistītas problēmas, piemēram, apgrūtinātu iemigšanu, tramīgu miegu vai aizkavētu miega fāzi — traucējumus, kas izpaužas kā vēlāka gulētiešana un vēlāka pamošanās. Melatonīnu var izmantot arī akliem cilvēkiem, lai ārstētu diennakts ritma miega traucējumus. Tomēr šī hormona ietekme uz miega kvalitāti un miega ilgumu joprojām tiek pētīta.

Papildu ieguvumi

Atsevišķi pētījumi liecina, ka melatonīns var būt noderīgs ne tikai miega problēmu risināšanai. Lai gan ir vajadzīgi plašāki pētījumi, agrīnie pētījumi liecina, ka melatonīns var ietekmēt ķermeņa temperatūru un pazemināt nakts asinsspiedienu, ja ir novērota hipertensija. Savukārt, pētījumi par to, kā melatonīns ietekmē cukura līmeni asinīs, ir pretrunīgi. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka tas var palīdzēt zaudēt svaru, taču ir vajadzīgs vairāk pētījumu, lai noskaidrotu, vai tas ir attiecināms arī uz cilvēkiem. Ir pētījumi, kuros melatonīns tiek testēts kā noderīgs narkotiku atkarības uzvedības izpausmju pārvaldībā, tomēr arī šeit pagaidām rezultāti ir neviennozīmīgi.

Vai lietot melatonīnu ir droši?

Atcerieties – melatonīns kā uztura bagātinātājs vai medikaments ir īslaicīgs risinājums, nevis ilglaicīgs! To parasti ir droši lietot neregulāri – līdz 4 nedēļām, taču pētnieki nav pārliecināti par tā ilgtermiņa lietošanas ietekmi. Jāpievērš uzmanība, ka ilgstoši lietojot sintētisko melatonīnu, var samazināties tā efekts, var rasties paģiru sindroms un sarukt dabīgā melatonīna izstrāde organismā. Jebkurā gadījumā der atcerēties:

• tas var mijiedarboties ar medikamentiem;
• uz to var būt alerģiska reakcija;
• vecāka gadagājuma cilvēkiem tas var ilgāk saglabāties organismā, radot dienas miegainību;
• tam var būt blakusparādības.

Mijiedarbība ar medikamentiem

Ņemot vērā, ka melatonīns mijiedarbojas ar virkni medikamentu, pirms tā lietošanas vēlams konsultēties ar savu veselības aprūpes speciālistu. Medikamentu grupas, kuras nebūtu ieteicams kombinēt ar melatonīnu:  

• pretkrampju jeb epilepsijas ārstēšanas līdzekļi;
• kontracepcijas tabletes;
• antikoagulanti (asins šķīdinātāji) (piemēram, aspirīns, Hjertemagnyl^® );
• asinsspiediena zāles;
• centrālo nervu sistēmu nomācošās zāles;
• diabēta zāles;
• diazepāmu (Valium, Valtoco);
• zāles, kas pazemina krampju slieksni;
• Fluvoksamīns (Luvox vai Fevarin);
• imūnsupresanti (zāles, kas mazina organisma aizsargspējas), ko lieto autoimūnu slimību ārstēšanai vai pēc transplantācijas.

Blakusparādības, lietojot melatonīnu

Visbiežāk sastopamās melatonīna blakusparādības ir:

• galvassāpes;
• reibonis;
• slikta dūša;
• dienas miegainība.

Citas, retāk sastopamas melatonīna blakusparādības var būt:

• spilgti sapņi vai murgi;
• īslaicīgas depresijas sajūtas;
• aizkaitināmība;
• vēdera krampji;
• caureja vai aizcietējumi;
• urīna nesaturēšana naktī;
• garastāvokļa maiņas;
• samazināta modrība.

Tā kā melatonīns var izraisīt miegainību, piecu stundu laikā pēc tā lietošanas nav ieteicams vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Dabīgais melatonīns, ko varam uzņem ar uzturu

Pirms sintētiskā melatonīna lietošanas, atcerieties - ķermenis dabiski ražo melatonīnu, tas ir pat mātes pienā. Dažos pārtikas produktos arī ir sastopams dabisks melatonīns. Vislielākais tā daudzums ir olās, zivīs un riekstos, taču to var atrast arī dažu veidu sēnēs un graudos.

Piens ir viens no labākajiem melatonīna avotiem uzturā. Tas satur arī aminoskābi triptofānu, kas dabīgi palielina melatonīna un serotonīna koncentrāciju un palīdz vieglāk aizmigt. Gadījumā, ja jums ir laktozes nepanesamība, ir arī citas iespējas – piemēram, skābie ķirši, godži ogas vai banāni, kuri satur melatonīnu, triptofānu, B6 vitamīnu un magniju. 

Melatonīns un serotonīns veidojas no neaizvietojamās aminoskābes triptofāna, kuru mēs varam uzņemt tikai ar uztura vai uztura bagātinātāju palīdzību.

Tomēr, uzņemot triptofānu ar uzturu, tam jāsacenšas ar citām lielām neitrālām aminoskābes, kā rezultātā triptofāna uzņemšana ar uzturu, atšķirībā no triptofāna uztura bagātinātāju veidā, ne vienmēr paaugstina triptofāna līmeni smadzenēs.

Jebkurā gadījumā, pirms ķerties pie medikamentiem bezmiega ārstēšanai, izmēģiniet dabīgas metodes – miega higiēnu, relaksāciju un dabīgas vielas, tai skaitā 100 % dabīgus uztura bagātinātājus, kuri palīdz organismam pašam saražot melatonīnu.

Miega veicināšanai, miega kvalitātes uzlabošanai un diennakts ritma regulēšanai esam izstrādājuši 100 % dabīgu un efektīvu, Latvijā ražotu uztura bagātinātāju SOMNUX bez pievienota melatonīna.

Tā sastāvā ir:

• lavanda (Lavandula angustifolia Mill.), kura nomierina, palīdz iemigt;
• Kalifornijas magone (Eschscholzia californica L.) – nodrošina miega noturību;
• D vitamīns – nodrošina kalcija uzsūkšanos;
• kalcijs – palīdz smadzenēm izmantot triptofānu;
• L-triptofāns – palīdz dabīgi radīt melatonīnu.

Vairāk par produktu uzzini šeit: SOMNUX