Kāpēc ēdam, ja ēst negribas?

Ēšanas traucējumi ir ļoti izplatīti un tie skar miljoniem cilvēku visā pasaulē. Bieži tie rodas vienlaikus ar citiem traucējumiem - visbiežāk garastāvokļa maiņām un trauksmi, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem (trauksmes traucējumi ar uzmācīgām domām, kas rada neērtumu, bažas, bailes un uztraukumu), kā arī alkohola un narkotiku lietošanas problēmām. Pierādījumi liecina, ka arī gēniem un iedzimtībai ir nozīme, kāpēc dažiem cilvēkiem ir lielāks ēšanas traucējumu risks, taču šie traucējumi var skart arī tos, kuriem ģimenē šādu traucējumu nekad nav bijis. Ēšanas traucējumus nevar atstāt bez ievērības un tie noteikti ir jāārstē, jo šādi traucējumi var novest ne tikai pie uzvedības traucējumiem, bet arī pie sirds un kuņģa-zarnu trakta problēmām. Pastāv trīs galvenie ēšanas traucējumu veidi: anoreksija, bulīmija un kompulsīva pārēšanās. Parunāsim par pēdējiem – pārēšanās biežākiem rašanās cēloņiem.

Stress

Ilgstošs stress burtiski pārpludina tavu ķermeni ar kortizolu, hormonu, kas izdalās virsnieru garozā. Pastiprināta kortizola izdalīšanās palielina apetīti un iedarbina organismā vairākus mehānismus, kas veicina aptaukošanos, īpaši abdominālo (tauki, kas uzkrājas saistaudos), kas savukāt veicina cukura diabēta, dislipidēmijas, metabolā sindroma un kardiovaskulāro slimību attīstību. Lai remdētu radušos apetīti pēc saspringtas tikšanās, tu visticamāk sniedzies pēc kādas uzkodas. Ja stress ir gandrīz nemainīgs, arī kortizola līmenis saglabājas un liek tev ēst vairāk kā gribētos un būtu ķermenim nepieciešams.

Nogurums

Ja tavs dzīves ritms neļauj tev pietiekami atpūsties, grelīna (hormona, kas pārvietojas ar asinsriti un sūta smadzenēm signālus, lai cilvēks justu izsalkumu) līmenis paaugstinās. Tikmēr leptīna (hormona, kas mazina izsalkumu un vēlmi ēst) līmenis pazeminās. Šie divi hormoni kontrolē bada sajūtu. Rezultātā: tu jūties izsalcis pat tad, ja ķermenim nav nepieciešams ēdiens.

Nervi

Ja tu nervozē, ēšana palīdz iegūt papildu enerģiju, kura ļauj aktīvi darboties un novērš uzmanību no visa, kas tajā brīdī satrauc. Tomēr ir arī cilvēki, kuri saspringtu, nervozu notikumu laikā nevar ieēst nemaz. Savukārt nesaņemot barību, tavs organisms palēninās, jo ķermenis domā, ka cieš badu. Kad beidzot nomierināsies un paēdīsi, visticamāk, pārēdīsies.

Trauksme

Trauksmei ir patiešām cieša saikne ar ēšanas traucējumiem. Pārēšanās var būt veids, kā sev šķietami palīdzēt, kā kontrolēt savas raizes un satraukumu.

Vides spiediens

Jāatzīst, ka ne vienmēr ēdam tikai brīžos, kad esam nomākti vai satraukti. Iedomājies tikšanos ar draugiem kādā krodziņā vai pie draudzenes, kurai tik ļoti patīk gatavot. Saviesīgā pasākumā, kurā valda jautrība, vai pie klāta galda ir grūti pamanīt to robežu, kad neesi vairs izsalcis.

Ēdienu attēli

Tu brauc no darba un ielas malā redzi reklāmu ar kārdinošu ēdienu, vai arī vakarā skaties TV un filmas vidū pamani reklāmu ar tavu iemīļoto ēdienu – siekalas saskrien mutē. Dažreiz viss, kas nepieciešams, lai rastos vēlme uzkost, ir ēdiena attēls. Pētījumi liecina, ka reklāma ar pārtiku palielina iespējamību, ka tu paņemsi jebkuru ēdienu, kas ir pa rokai, un pieēdīsies.

Alkohols

Reibums traucē pieņemt pareizu lēmumu kad un cik daudz ēst. Alkohola lietošana stimulē pastiprinātu pārtikas uzņemšanu, tāpēc ne tikai alkohols palielina kopējo kaloriju patēriņu, bet arī ēdiens, kas tiek uzņemts alkohola reibumā. Pētījumi ir parādījuši, ka, lietojot alkoholu pirms ēšanas vai ēšanas laikā, ēdiena uzņemšanas daudzums palielinās pat par 30%. Tāpat pētījumi liecina, ka dzeršana ietekmē to smadzeņu daļu, kas uzrauga paškontroli, padarot daudz grūtāku lēmumu pretoties ātrām uzkodām un  pārtikas produktiem ar augstu tauku, sāls, cukura un kaloriju saturu, piemēram, burgeriem, kebabiem un picām. Pie tam tieksme pēc šāda veida ēdieniem var rasties arī nākamajā dienā pēc dzeršanas, kad ir paģiras.

Kā pārtraukt šādu nesaprātīgu ēšanu? Atrodi veselīgas izpausmes savām emocijām, piemēram, vingro, nodarbojies ar sportu vai meditē. Satiecies ar draugiem, kuri var tevi atbalstīt tavos centienos ēst pārdomātāk. Neglabā nevēlamo pārtiku, piemēram, čipšus, cepumus, mājās. Neej iepirkties, kad esi izsalcis. Uzveic stresu un depresiju!