Jods ir būtisks mikroelements, ko mūsu organisms pats neražo, tāpēc to parasti mēs iegūstam ar pārtiku, piemēram, 1 glāze piena (250 ml) satur aptuveni 100 μg joda. Tomēr mūsu ēšanas paradumi ir dažādi un ne katrs ikdienas ēdienkartē iekļauj jūras produktus, pākšaugus, olas vai piena produktus, kas ir bagāts joda avots, tāpēc izvēlas jodu uzņemt ar uztura bagātinātājiem. Savukārt, kalnu rajonos, kur augsnē, un līdz ar to arī pārtikas produktos, ir ļoti maz joda, to pievieno vārāmajam sālim un to apzīmē kā jodētu sāli.

Jods ir nepieciešams, lai izveidotu vairogdziedzera hormonus tiroksīnu un trijodtironīnu (T3), kas palīdz veidot olbaltumvielas un nodrošina enzīmu darbību, kā arī regulē normālu vielmaiņu. Ja organismā nav pietiekami daudz joda, šie vairogdziedzera hormoni nedarbojas pareizi un var izraisīt nepietiekamu vai pārmērīgu vairogdziedzera darbību, izraisot hipotireozes un hipertireozes stāvokļus ar dažādām negatīvām blakusparādībām organismā.

Kā izvēlēties jodu saturošu uztura bagātinātāju? Pirms izdarīt izvēli, noteikti vēlēsieties apsvērt dažādus faktorus, tostarp cenu, kvalitāti, joda formu un devu. Noteikti apskatiet izvēlētā uztura bagātinātāja etiķeti. Ja vēlaties izvairīties no konkrētām sastāvdaļām, piemēram, pievienota cukura, dzīvnieku izcelsmes produktiem, mākslīgiem saldinātājiem, dažādām papildvielām vai alergēniem, pirms pirkuma vienmēr pārbaudiet sastāvdaļu sarakstu. Īpaši svarīgi ir novērtēt devu, lai nejauši neuzņemtu pārāk maz vai pārāk daudz joda, jo, gan vienā, gan otrā gadījumā, tas nebūs labi organismam.  Pieaugušam cilvēkam dienā būtu ieteicams uzņemt 150–200 µg joda.

Jods ir sastopams vairākās ķīmiskās formās, tostarp nātrija un kālija sāļos, neorganiskā jodā, jodātā un jodīdā, reducētā joda formā. Jods reti sastopams kā tīrs elements, lielākoties kā sāls; šī iemesla dēļ to sauc par jodīdu, nevis par jodu. Jodīds ātri un gandrīz pilnībā uzsūcas kuņģī un divpadsmitpirkstu zarnā. Jodāts tiek sašķelts kuņģa-zarnu traktā un uzsūcas kā jodīds. Kad jodīds nonāk asinsritē, vairogdziedzeris to koncentrē atbilstošā daudzumā vairogdziedzera hormonu sintēzei un lielākā daļa atlikušā daudzuma izdalās ar urīnu. Tomēr var būt atšķirības starp to, kā mūsu ķermenis absorbē neorganisko jodu un organisko jodu.

Kālija jodīds ir joda forma, kas ir plaši sastopama uztura bagātinātājos un medikamentos. Kālija jodīdu piejaucot nātrija hlorīdam, iegūst jodēto sāli. Medicīnisko kālija jodīda preparātu lieto, lai samazinātu uzņemto radioaktīvā joda daudzumu, ja tāds ir nonācis apkārtējā vidē. Tautā to mēdz saukt par "joda tabletēm". Jāatceras, ka kālija jodīds mazina tikai radioaktīvā joda iedarbību — pret citiem radionuklīdu veidiem vai pret radiāciju vispār tas nav izmantojams.

Nātrija jodīds ir vēl viena droša un efektīva joda iegūšanas forma, taču daudzi cilvēki vēlas samazināt nātrija uzņemšanu, jo parasti mēs ēdam pārāk daudz sāls. Skaidrības labad gan jāsaka, ka nātrija jodīds ir koncentrēts joda avots, ko izmanto uztura bagātinātājos, un tas atšķiras no jodētā galda sāls, kas ir nātrija hlorīds ar pievienotu jodu.

Jūras aļģes ir viens no bagātākajiem dabiskajiem, augu izcelsmes joda avotiem. Jūras aļģēm ir spēja koncentrēt sevī jodu no jūras ūdens un tas ir analoģisks cilvēka vairogdziedzerī sastopamajam, kas uzņemts no asinsrites. Ja dodat priekšroku uztura bagātinātājiem, kas satur dabiskas un pārtikas produktiem pielīdzināmas sastāvdaļas, tas var būt labs risinājums.

Nepietiekamai vairogdziedzera funkcijai jeb hipotireozei esam izstrādājuši 100 % dabīgu, Latvijā ražotu uztura bagātinātāju THYROKLER. Produkts, kura sastāvā ir brūnaļģe (satur vairāk vitamīnu un minerālvielu nekā jebkurš cits pārtikas produkts, tai skaitā tā ir dabīgs joda avots, kas organiski iekļaujas šūnu vielmaiņā), mikroelementi cinks un selēns un aminoskābe L-tirozīns, nodrošina vairogdziedzera hormonu normālu izstrādāšanos, līdz ar to arī vairogdziedzera normālu darbību.

Vairāk par produktu uzzini šeit: THYROKLER