Ak, šis brīnišķīgais laiks! Lielveikalos skan svētku mūzika, visi ir laipni un smaidīgi, tirdzniecības centri vilina iepriecināt savus mīļos ar jaukām dāvanām, televīzijas pārraides, radio raidījumi, un internets mudina izbaudīt svētkus. Lielākajai daļai cilvēku šis ir ilgi gaidīts, jautrības un prieka pilns gada laiks, kas piepildīts ar ballītēm, svinībām un saviesīgu atkalredzēšanos ar ģimeni un draugiem, tomēr ir arī tāda cilvēku grupa, kam šis ir skumju, vientulības un trauksmes pilns laiks.

Kas izraisa šīs svētku skumjas?

Skumjas ir patiesi personiska sajūta, kura bieži vien ir atkarīga tikai no paša cilvēka emocionālā stāvokļa. Tas, kas vienam cilvēkam liek justies skumji, citus cilvēkus var neietekmēt nemaz. Mēs katrs esam personība ar savām vēlmēm, izpratni par lietu kārtību, par piederības sajūtu, par laimi, tomēr daži skumju avoti ir tipiski visiem, ja tā tos var nosaukt:

• Stress
• Nogurums
• Nerealizējamas gaidas (gribu, lai mani svētki ir kā filmās vai uz atklātnītes)
• Pārmērīga komercializācija (šeit jāatzīstas – no šī izvairīties ir faktiski neiespējami)
• Finansiālais stress (šis bieži iet roku rokā ar nerealizējamām gaidām un komercializāciju)
• Nespēja būt kopā ar ģimeni vai draugiem

Būt līdzsvarā starp iepirkšanos, ballītēm, ģimenes pienākumiem, darbu un mājas viesu prasību apmierināšanu var veicināt sajūtu, ka viss slīd ārā no rokām, nekas nesanāk tik labi kā plānots un tas noteikti palielina spriedzi. Cilvēkiem, kuri ikdienā nemaz sevi neuzskata par nomāktiem vai trauksmainiem, nemaz nerunājot par tiem, kuri jau ikdienā ir trauksmaini, šajā laikā var rasties pastiprinātas stresa reakcijas, piemēram:

• Galvassāpes
• Pārmērīga alkohola lietošana
• Pārēšanās
• Bezmiegs

Citus, savukārt, var piemeklēt pēcsvētku skumjas, jo ir sajūta, ka viss ir beidzies, īpaši pēc Jaungada dienas. Šādas izjūtas var izraisīt iepriekšējā gadā uzkrātās cerības un vilšanās, kā arī stress un nogurums.

Ko mēs varam darīt, lai tiktu galā ar šo svētku laikā radīto stresu, skumjām un trauksmi?

• Centies būt reālists – pieņem lietas tādas kā tās ir un nospraud sev reālus mērķus;
• Saudzē sevi! Neuzņemies vairāk pienākumu kā vari patiešām izdarīt. Svētki ir arī tev, ne tikai tu radi svētkus citiem;
• Ja darbu ir daudz – izveido darbu sarakstu un sakārto darbus prioritārā secībā. Pirmkārt, tas var atvieglot darbu pārskatāmību un strukturēt tavu dienu. Otrkārt, varbūt pamanīsi, ka kāds darbs nemaz nav tik nepieciešams;
• Izvērtē – ko vari paveikt pats un ko varbūt vari uzticēt kādam ģimenes loceklim jeb nopirkt (arī māju var iztīrīt kāds profesionālis, atsevišķus ēdienus pagatavot restorāns);
• Neieguldi visu savu enerģiju tikai gatavojoties vienai dienai, piemēram, Ziemassvētkiem, jo pēc tiem sekos nākošie svētki, kurus tu noteikti arī gribēsi svinēt;
• Dzīvo un izbaudi tagadni;
• Raugies nākotnē ar optimismu (tas nav viegli, bet pamēģini katram notikumam saskatīt tikai labas notikumu versijas);
• Šodiena noteikti nav sliktāka par vakardienu. Neļauj sev vilties un skumt, salīdzinot šodienu ar “vecajiem labajiem” laikiem;
• Ja esi vientuļš, mēģini kādu laiku piedalīties brīvprātīgajā darbā, lai palīdzētu citiem;
• Atrodi bezmaksas aktivitātes – pastaiga pa vecpilsētu, baudot dekorācijas, prieks par sniega pārslām vai lietus lāsēm;
• Ierobežo alkohola lietošanu, jo pārmērīga dzeršana tikai pastiprinās depresijas sajūtu;
• Pamēģini svētkus svinēt savādāk nekā ierasts;
• Atvēli laiku, lai sazinātos ar sen neredzētu draugu vai radinieku un dalītos svētku sajūtās;
• Seko līdzi saviem izdevumiem. Lieli rēķini un bēdīga konta bilance var izraisīt depresiju pēc svētkiem;
• Velti laiku sev!