Katru dienu, katru stundu un katru sekundi mūsu imūnsistēma cīnās ar patogēniem. Patogēni ir vīrusi, sēnītes, parazīti (piemēram, tārpi), vienšūņi un baktērijas, kas izraisa slimības. Imūnsistēma sastāv no šūnām, orgāniem, olbaltumvielām un audiem, kas darbojas kopā, lai novērstu un cīnītos pret slimībām. Ja cilvēkam nebūtu imūnsistēmas, organismu ātri pārņemtu patogēni un tas tiem padotos. Tieši tas notiek pēc cilvēka nāves – organismu pārņem patogēni un tas sadalās.

Runājot par imunitāti, ir svarīgi atcerēties, ka varam izšķirt iedzimtu (nespecifisku) un iegūtu (adaptīvu, specifisku) imunitāti. Nespecifiskā imunitāte ir iedzimta, savukārt, specifiskā imunitāte tiek iegūta dzīves laikā.

Kas tad īsti ir iedzimtā jeb nespecifiskā imunitāte? Saskaņā ar definīciju nespecifiskā imunitāte ir ģenētiski noteikta imunitāte, ar kuru piedzimstam. Tā nodrošina vispārēju aizsardzību pret patogēniem. Šī vispārējā aizsardzības sistēma darbojas visu laiku, lai novērstu infekcijas. Tā ir ātra - reaģē minūšu vai stundu laikā. Iedzimtā imunitāte ietver:

• fiziskās barjeras, piemēram, ādu un gļotādu;
• pretmikrobu enzīmus ķermeņa šķidrumos (piemēram, asarās) un kuņģa skābē;
• refleksus, piemēram, klepu un šķaudīšanu;
• šūnas, piemēram, makrofāgus, bazofīlus un dabiskās galētājšūnas (naturālie killeri jeb NK šūnas).

Dabiskās galētājšūnas jeb vienkārši galētājšūnas, ir leikocītu veids. Leikocīti ir baltās asins šūnas, kas palīdz organismam cīnīties ar infekciju. Galētājšūnas pasargā organismu gan no audzēju, gan vīrusu inficētajām šūnām. Galētājšūnas atpazīst svešās vai inficētās šūnas pēc virsmas molekulas — MHC I (major histocompatibility complex). Dabīgās galētājšūnas tiek aktivētas ar interferonu - mazmolekulāru pretvīrusu olbaltumvielu palīdzību un tām ir svarīgs uzdevums: palīdzēt iedzimtai (nespecifiskajai) imūnsistēmai un iegūtai (specifiskajai) imūnsistēmai sazināties savā starpā. Galētājšūnas ir vienīgais T-šūnu veids, ko uzskata par nespecifisku, un šīs šūnas tieši uzbrūk “iebrucējiem”.

Kas ir iegūtā jeb specifiskā imunitāte? Specifiskā imunitāte veidojas pēc tam, kad organisms ir bijis pakļauts konkrētiem patogēniem un to var saukt par nākotnes aizsardzības veidu. Tas ir veids, kā ķermenis atceras, kādas briesmas pastāv un kā ar tām cīnīties. Ņemot vērā, ka specifiskā imunitāte ir balstīta uz patogēniem un tie būtiski atšķiras gan dažādos ģeogrāfiskos reģionos, gan vispār cilvēka apkārtējā vidē, iegūtā imunitāte ļoti atšķirsies cilvēkam Eiropā salīdzinot ar cilvēku Āfrikā vai Āzijā. Zīdaiņiem, kuri vēl nav bijuši pakļauti nevienam patogēnam, nav iegūtās imūnsistēmas.

Galvenās šūnas, kas palīdz attīstīt un saglabāt specifisko imunitāti ir T limfocīti (tīmusa šūnas) un B limfocīti (kaulu smadzeņu šūnas). T šūnas ir saistītas ar šūnu mediēto imunitāti, bet B šūnas ar humorālo imunitāti jeb antivielu veidošanu. T un B limfocītu funkcija ir atpazīt specifiskus svešos antigēnus, kas ķermenī nav normāli sastopami.

T limfocītu subpopulācija Th šūnas (T helper cells) veido citokīnus, kas regulē imūnos procesus, bet T citotoksisko šūnu subpopulācija satur toksiskas granulas, kas var izraisīt inficēto šūnu nāvi. Citotoksiskās T šūnas ir kā skalpeļi, nogalinot tikai tās šūnas, kurām tās ir paredzētas, un atstājot visu pārējo neskartu. Šīs šūnas tiek identificētas pēc to antigēniem.

B šūnas ir specifiskas imūnās šūnas un tās aktivizē tikai specifiski patogēni. Iedarbinot šīs šūnas, tās veido specifiskas antivielas, kas reaģē tieši uz konkrēto antigēnu, to pārklāj un atvieglo tā atpazīšanu un iznīcināšanu. Antivielas vienmēr ir daļa no specifiskās imūnsistēmas un tās tiek ražotas katrai slimībai, ar kuru ķermenis ir saskāries. Pēc antigēna iznīcināšanas T un B limfocīti parasti veido atmiņas šūnas, kas paātrinās imūno atbildi, ja nākotnē organisms atkal saskarsies ar noteiktu antigēnu.

Th šūnas (T helper cells) ir trāpīgi nosauktas, jo tās galvenokārt palīdz stimulēt B limfocītus, lai radītu noteikta veida antivielas, un pēc tam palīdz galētājšūnām attīstīties, lai cīnītos pret slimībām.

Galvenās iegūtās imunitātes funkcijas ir:

• atpazīt svešus, specifiskus antigēnus to parādīšanās brīdī;
• ģenerēt atbildes reakciju, kas ir pielāgota tā, lai maksimāli likvidētu konkrētos patogēnus vai patogēnu inficētās šūnas;
• attīstīt imunoloģisko atmiņu, kurā patogēni tiek "iezīmēti" caur B un T šūnu atmiņu;
• 4–7 dienu laikā radīt nozīmīgu reakciju inficēto šūnu iznīcināšanai, neļaujot patogēniem vairoties tālāk un uzturēt infekciju.

Imunitātes un elpceļu veselības stiprināšanai, nespēka mazināšanai pieaugušajiem un bērniem no 12 gadu vecuma esam izstrādājuši dabīgu un efektīvu, Latvijā ražotu uztura bagātinātāju IMMUNOKLER. Tā sastāvā ir melnais plūškoks (Sambucus Nigra L.), rauga (Saccharomyces cerevisiae) 1.3-1.6 beta-glikāni, L-glutamīns, C vitamīns, cinks, D vitamīns. IMMUNOKLER unikālais sastāvs un dienas devas apjoms nodrošina pilnu vitamīnu un minerālvielu kompleksu imūnsistēmas normālai darbībai. Citu preparātu papildu lietošana nav nepieciešama.

Vairāk par produktu uzzini šeit: IMMUNOKLER