Pat ja tev šķiet, ka dzīvo veselīgi, ēd pareizi, sporto – visticamāk, ka tomēr pieļauj kādu no “grēciņiem”, kas var ietekmēt tavu veselību. Pārbaudīsim?

Pārāk maz guli

Vēl tikai noskatīšos filmu..vēl tikai pabeigšu lasīt grāmatu..drusciņ pastrādāšu..pazīstami? Un te pulkstenis rāda jau 1.00 naktī. Nākamajā dienā ir agri jāceļas, nāk miegs un tu celies īgns, pa dienu esi izklaidīgs, tev ir grūti koncentrēties – tās ir īstermiņa blakusparādības nepietiekamam miegam. Taču ilgtermiņā miega problēmas  ir saistīts ar demenci 1 Shi, L., Chen, S.-J., Ma, M.-Y., Bao, Y.-P., Han, Y., Wang, Y.-M., … Lu, L. (2018). Sleep disturbances increase the risk of dementia: A systematic review and meta-analysis. Sleep Medicine Reviews, 40, 4–16.; doi:10.1016/j.smrv.2017.06.010 , sirds slimībām 2 WOLK, R., GAMI, A., GARCIATOUCHARD, A., & SOMERS, V. (2005). Sleep and Cardiovascular Disease. Current Problems in Cardiology, 30(12), 625–662.; doi:10.1016/j.cpcardiol.2005.07.002 , diabētu 3 Schipper, S. B. J., Van Veen, M. M., Elders, P. J. M., van Straten, A., Van Der Werf, Y. D., Knutson, K. L., & Rutters, F. (2021). Sleep disorders in people with type 2 diabetes and associated health outcomes: a review of the literature. Diabetologia. doi:10.1007/s00125-021-05541-0 un aptaukošanos. Šim sarakstam varat pievienot arī problēmas ar imūnsistēmu 4 Besedovsky, L., Lange, T., & Haack, M. (2019). The Sleep-Immune Crosstalk in Health and Disease. Physiological Reviews, 99(3), 1325–1380. doi:10.1152/physrev.00010.2018 , depresiju 5 Fang, H., Tu, S., Sheng, J., & Shao, A. (2019). Depression in sleep disturbance: A review on a bidirectional relationship, mechanisms and treatment. Journal of Cellular and Molecular Medicine. doi:10.1111/jcmm.14170 un trauksmi, kā arī pastāvīgas sāpes. Pieaugušajiem ir nepieciešamas 7-9 stundas miega, lai organisms būtu atguvis spēku, savukārt bērniem un pusaudžiem gulēt vajag vēl vairāk. Noteikti konsultējies ar savu ārstu, ja tev ir grūtības aizmigt! Ārstēšana var palīdzēt.

Atceries: svarīgi ir iet gulēt tad, kad sajūti nogurumu un miegainību, ieteicams - līdz vienpadsmitiem vakarā.

Aizmirsti padzerties

Tavs ķermenis sūta signālus, kad esat izsalcis vai izslāpis, taču ir tik viegli šīs sajūtas sajaukt. Gan izsalkums, gan slāpes var izraisīt galvassāpes vai nogurumu un reiboni. Nākamreiz, kad dodies uz virtuvi pēc uzkodām, pamēģini vispirms izdzert glāzi ūdens. Citas pazīmes, kas liecina, ka tev ir nepieciešams vairāk šķidruma, ir sausas acis vai āda, sausa mute, tumšs urīns vai reta urinēšana.

Par daudz laika pavadi pie ekrāna

Ir veikts pētījums, kas dokumentē, ka pastāv saistība starp “slinku” dzīvesveidu un augstāku nāves gadījumu skaitu no sirds slimībām, vēža un citiem ar veselību saistītiem cēloņiem 6 Patel, A. V., Maliniak, M. L., Rees-Punia, E., Matthews, C. E., & Gapstur, S. M. (2018). Prolonged Leisure Time Spent Sitting in Relation to Cause-Specific Mortality in a Large US Cohort. American Journal of Epidemiology. doi:10.1093/aje/kwy125 . Līdz ar tehnoloģiju attīstību, būtiski ir pieaudzis sēdus stāvoklī pavadītais laiks. Un šeit nav runa par darba laiku, bet brīvo laiku – vairāk kā 50% ar darbu nesaistītā laika tiek pavadīti pie ekrāna (TV, datora, telefona utt.). Pamēģini šo ieradumu pārtraukt ar 1-2 minūšu aktivitāti ik pēc pusstundas pieceļoties kajās. Ir daži pētījumi, kas saka, ka vismaz 1 stunda fiziskas aktivitātes dienā var kompensēt dažas pārāk ilgas sēdēšanas stundas. Nav jau obligāti jāiet uz sporta zāli, vari izdomāt ko citu, kā likt sev izkustēties, piemēram, ik dienu atrast un nofotografēt kādu skaistu skatu pilsetā vai dabā (telefonā esošās fotokameras dara brīnumus un tas nav sarežģīti).  Ja izmanto ratiņkrēslu vai tev ir citas pārvietošanās problēmas, pajautā savam ārstam vai fizioterapeitam, kādas aktivitātes ir piemērotas tieši tev.

Tīri zobus pārāk ātri pēc ēšanas

Tīrīt zobus vajag – tam visi piekritīs un it kā taču nekādu neskaidrību ar to nav! Pie tam speciālistu viedoklis ir, ka zobus vajag tīrīt divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Ar vakara tīrīšanu arī viss skaidrs – pirms gulētiešanas, bet kā ar rīta tīrīšanu vai tīrīšanu pēc ēdienreizēm? Pētījumi 7 Jaeggi, T., & Lussi, A. (1999). Toothbrush Abrasion of Erosively Altered Enamel after Intraoral Exposure to Saliva: An in situ Study. Caries Research, 33(6), 455–461. doi:10.1159/000016551 rāda, ka vajadzētu pagaidīt stundu pēc ēdienreizes, lai tīrītu zobus, it īpaši, ja esi ēdis kaut ko skābu. Pie skābiem ēdieniem un dzērieniem ir pieskaitāmi arī augļi, piemēram, apelsīni un citroni, skābās konfektes un gāzēts ūdens vai limonāde (gan parastā, gan bez cukura). Kāpēc jānogaida ar zobu tīrīšanu? Ēdienā esošā skābe var mīkstināt zobu emalju vai aizsargpārklājumu un ja tu tīri zobus uzreiz pēc ēšanas, tad bojā zobu emaljas slāni.

Tīri ausis ar vates kociņu

Vispār interesanti, kāpēc mums tik ļoti patīk tīrīt ausis ar vates kociņiem, lai gan uz iepakojuma ir skaidri un gaiši rakstīts, ka tie nav paredzēti ne ausu, ne duguna tīrīšanai? Taču, lai arī mēs to darām, to darīt nevajadzētu, jo varam iespiest ausu sēru dziļāk auss kanālā. Var būt arī trakāk – varam pārdurt bungādiņu, ja kociņš nonāk pārāk tālu, un tas, savukārt, var izraisīt dzirdes zudumu. Tavas ausis labi tīra sevi pašas. Ir, protams, cilvēki, kuriem ausu sērs var izdalīties pastiprināti, taču to atstāj ārsta ziņā! Gadījumā, ja tev šķiet, ka ar ausīm nav kaut kas īsti labi, noteikti dodies pie ārsta!

Lieto ūdeņraža peroksīdu, alkoholu vai dezinfekcijas šķidrumu brūcēm

Tā nav laba ideja apliet brūci ar spēcīgu antiseptisku līdzekli. Ielejot brūcē dezinfekcijas šķidrumu, alkoholu vai ūdeņraža peroksīdu, “lai labi uzputo un attīra”, mēs vēl bez eksistējošās traumas radām arī ķīmisku audu apdegumu. Tas vēl vairāk kaitē mūsu audiem un rada barotni mikrobiem. Labākais veids, kā tīrīt nelielus iegriezumus vai skrāpējumus, ir vienkāršs: izmanto ziepes un tekošu ūdeni. Ja asiņošanu neizdodas apturēt pašu spēkiem - apmeklē ārstu, jo tev var būt nepieciešamas šuves!

Nelieto sauļošanās līdzekli

Saule veicina D vitamīna veidošanos organismā un mēs taču zinām, ka D vitamīns nodrošina normālu skeleta attīstību, regulē kalcija un fosfora maiņu, nepieciešams imūnās sistēmas stiprināšanai – tātad saule ir ļoti labi. Tomēr saule nozīmē arī ultravioleto (UV) starojumu. UV starojums ir galvenais ādas vēža cēlonis 8 Mancebo, S. E., & Wang, S. Q. (2014). Skin cancer: role of ultraviolet radiation in carcinogenesis. Reviews on Environmental Health, 29(3). doi:10.1515/reveh-2014-0041 un saule ar UV starojumu spīd visu gadu. Protams, tādi faktori kā vecums, veselības stāvoklis un ādas tips nosaka UV starojuma iedarbību. Cilvēki, kas ir vecāki par 50 gadiem un mazi bērni (vecumā līdz 5 gadiem), kā arī cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, ir jutīgāki pret UV staru kaitīgo ietekmi. Cilvēkiem ar gaišu ādu, saules radītie bojājumi var parādīties jau 10–15 minūšu laikā, tomēr neatkarīgi no tavas ādas krāsas, būtu vēlams lietot sauļošanās līdzekli jebkurā laikā, kad dodies ārā, pat ja ir mākoņains laiks. Esi īpaši uzmanīgs sniega vai ūdens tuvumā, piemēram, uz kalna slēpojot vai pludmalē, jo sniegs un ūdens lieliski atstaro saules starus.Atrodoties saulē, pēc iespējas aizsedz ķermeni. Izvēlies piemērotu apģērbu. Kad vien tas ir iespējams izvēlies vieglu, dabīga materiāla apģērbu ar garām piedurknēm, kas var pasargāt tevi no UV starojuma. Izmanto sauļošanās līdzekli ar SPF 30 vai augstāku. Nosedz visas atklātās ādas vietas, tostarp lūpas un ausis.

Izvairies no vakcīnām

Gripas potes un citas vakcīnas pasargā tevi no daudzām slimībām. Lai arī tava veselība ir ļoti svarīga, vakcīnas samazina iespēju, ka tu izplatīsi slimības citiem. Tas ir svarīgi, jo noteiktas cilvēku grupas, piemēram, zīdaiņi, mazi bērni, vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām veselības problēmām vai novājinātu imūnsistēmu, biežāk saslimst un tieši tu vari būt par iemeslu slimībai, ja neesi vakcinējies un esi slimības pārnēsātājs. Nepieciešamās vakcīnas mainās līdz ar vecumu un dažas vakcīnas nepieciešams atkārtot pēc noteikta laika, lai saglabātu to efektivitāti, piemēram, difterijas vai ērču ecefalīta vakcīnas. Noteikti pajautā savam ārstam, kādas vakcīnas ir piemērotas tev un tavai ģimenei, kā arī ja plāno doties uz kādu no eksotiskām valstīm.

Skaties savā tālrunī pirms gulētiešanas

Pēdējo 10 gadu laikā ir strauji pieaugusi digitālo ierīču lietošana. Grozies kā gribi, bet ekrāni ir mūsu ikdiena, īpaši tagad, kad daudz laika pavadām mājās. Datoru mēs izmantojam strādājot, televizoru vai planšeti atpūšoties, bet viedtālrunis – tas mums ir līdzās visu laiku, pat gultā vēl skatāmies jaunākās ziņas vai sociālo tīklu ierakstus. Visām viedierīcēm ir kas kopīgs – izstarotā zilā gaisma. Pārāk daudz šīs "dienas" gaismas var izjaukt mūsu ķermeņa bioritmus. Ir pierādīts, ka zilā gaisma ietekmē naktsmieru. Bioritmu regulē hormons melatonīns, savukārt acīs ir pigments melanopsīns, kas ir jutīgs uz zilo gaismu. Ja acs pigmentu apmānām un aktivizējam melanopsīna šūnas, tad tās savukārt samazina melatonīna iedarbību uz cilvēka organismu. Ilgākā laika posmā tas var radīt nogurumu, miega un pat nervu sistēmas traucējumus. Ja nakādi neizdodas atradināties no viedierīču lietošanas pirms naktsmiera, mēģini novietot viedtālruni citā telpā. Ja izmanto viedtālruni kā modinātāju un uztraucies, ka no citas telpas to nedzirdēsi – vienmēr vari iegādāties vecmodīgu modinātāju, lai tas tevi pamodinātu.

Neizlasi zāļu instrukcijas

Ja esam spiesti kāda iemesla pēc lietot zāles, reti aizdomājamies, ka pārtika, uztura bagātinātāji, dzērieni vai citas zāles var mijiedarboties un izraisīt pavisam negaidītus, pat bīstamus simptomus.  Dažas no šīm mijiedarbībām var padarīt zāles mazāk efektīvas vai tieši otrādi - pastiprināt kādas konkrētas vielas ietekmi un izraisīt nevēlamas blakusparādības. Ir ļoti daudz medikamentu, kuri izraisa fotosensibilitātes (jutīgums uz UV starojumu) reakcijas. Tās izpaužas kā ādas apsārtums, saules apdegums, nātrene u.c. ādas reakcijas. Starp citu, tas attiecas arī uz solāriju. Tāpēc vienmēr izlasi zāļu instrukcijas, kas pievienotas recepšu vai bezrecepšu zālēm. Arī aptiekā vari vaicāt farmaceitam, kas būtu noteikti jāņem vērā lietojot konkrētos medikamentus.

Ignorē savu garīgo veselību

Ikviens reizēm izjūt stresu, piemēram, pirms eksāmeniem vai svarīgas darba intervijas. Ikviens reizēm jūtas izsmelts un neko nevēlas. Ikviens reizēm izjūt dusmas vai bailes. Tas ir normāli, bet ja kāds no šiem stāvokļiem kļūst pastāvīgs, tam ir jāpievērš uzmanība, pretējā gadījumā ilgstoša situācijas ignorēšana var izraisīt daudzas veselības problēmas. Tas var vājināt tavu imūnsistēmu un palielināt iespēju saslimt ar dažādām slimībām, piemēram, sirds slimībām, diabētu un depresiju vai trauksmi. Ir daudz veselīgu veidu, kā atpūsties, tostarp vingrinājumi, meditācija un saziņa ar draugiem vai ģimeni. Tavs ārsts vai garīgās veselības speciālists noteikti tev var sniegt labus padomus!

Līdz galam neesi patiess apmeklējot ārstu

Tu noteikti neatšķiries no citiem un šādas tādas lietas savam ārstam apmeklējuma laikā noklusē. Tam noteikti ir savs iemesls – par kādu lietu varbūt pakautrējies skaļi teikt, par kādu lietu noklusē, jo tev šķiet, ka patiesība neatbilst pareizam dzīvesstilam. Gribās, taču arī ārsta acīs izskatīties nedaudz labāk vai tieši otrādi – tu alksti ārsta uzmanības un kādu lietu piedomā klāt vai pastiprini. Jebkurā gadījumā, tu saņemsi labāku aprūpi, ja sniegsi savam ārstam vairāk informācijas un tā būs patiesa. Ja tu smēķē, nesporto vai nevēlies mainīt savu uzturu, esi godīgs. Tavam ārstam nevajadzētu tevi par to nosodīt. Tā vietā viņam vajadzētu sadarboties ar tevi, lai atrastu veidus, kā saglabāt veselību.