Galvassāpes – tas ir komplicēti un nemaz nav vienkārši. Cilvēkiem galva sāp gana bieži, bet katram cilvēkam un katrām sāpēm ir dažādi simptomi, dažādiem simptomiem var būt savs simptomu kopums un tie var rasties pilnīgi atšķirīgu iemeslu dēļ, attiecīgi – dažādām galvassāpēm nepieciešama atšķirīga ārstēšana.

Ja Jūs zināt, kāda veida galvassāpes Jums ir, Jūs sadarbībā ar ārstu varēsiet atrast piemērotāko ārstēšanu un, iespējams, atbrīvosieties no galvassāpēm ja ne uz visiem laikiem, tad vismaz uz ilgāku laika periodu.

Ir vairāk nekā 150 galvassāpju veidu, šeit apskatīsim visizplatītākos:

Tensijas tipa galvassāpes (jeb saspringuma galvassāpes; angliski tension – spriedze, sasprindzinājums, stress)

Visizplatītākais galvassāpju veids, kas rodas kā reakcija uz kādu garīgu stimulu. Tensijas tipa  galvassāpes var būt hroniskas vai epizodiskas:

• epizodiskas – ilgst aptuveni 30 minūtes, retos gadījumos var ilgt līdz nedēļai. Var sāpēt gan visa galva, gan tikai tās daļa: sāpes var lokalizēties vienā pusē kā migrēna;
• hroniskā formā galvassāpes var parādīties naktī, atstarojoties pakauša rajonā, kakla daļā. Fiziskas slodzes laikā sāpes nepalielinās, var būt sajūta, ka spiež “kā ar stīpu”, galvassāpes var pavadīt vājums un slikta dūša.

Šādas galvassāpes bieži vien ir saistītas ar stresu, sliktu dzīvesveida izvēli un fizisko neaktivitāti. Ja cilvēks ilgstoši sēž vienā pozā, rodas hronisks mugurkaula un kakla muskuļu sasprindzinājums. Šajā gadījumā bieži rodas asinsvadu spazmas. Šī ir visbiežākā un izmaksu ziņā dārgākā hronisko galvassāpju forma pieaugušajiem. Tensijas tipa galvassāpes ir heterogēns sindroms, kas ietekmē gan diagnostiku, gan ārstēšanu. Pirms terapijas ļoti svarīgi ir noteikt pareizu diagnozi.

Migrēna

Migrēna ir lēkmjveida galvassāpes kreisajā vai labajā pusē, biežāk lokalizētas fronto-orbitālā-temporālajā reģionā. Tumšums acīs, galvassāpes, ko pavada slikta dūša, aizkaitināmība, jūtīgums pret gaismu un troksni ir migrēnas simptomi.

Migrēnas sāpēm ir pulsējošais raksturs. Migrēnas izraisītāji lielākoties ir: laikapstākļu izmaiņas, kontracepcijas līdzekļu lietošana, alkohols, kā arī mūsdienās tik bieži sastopamais stress un nervu spriedze. Sāpes var ilgt no 4 stundām līdz 3 dienām un parasti piemeklē vienu līdz četras reizes mēnesī. Līdztekus sāpēm var parādīties arī citi simptomi, piemēram, jutība pret gaismu, troksni vai smakām; slikta dūša vai vemšana; apetītes zudums un sāpes vēderā.

Klastera tipa galvassāpes

Šīs galvassāpes ir visretākās, lai arī vissmagākās. Klastera galvassāpes tiek uzskatītas par visintensīvākajām un smagākajām no visiem to veidiem. Jums var būt spēcīgas dedzinošas vai caururbjošas, pulsējošas sāpes aiz vienas acs vai ap to. Sāpes var būt tik spēcīgas, ka lielākā daļa cilvēku ar klastera galvassāpēm nevar mierīgi nosēdēt un lēkmes laikā bieži staigā. Sāpju pusē plakstiņš noslīd, acs kļūst sarkana, zīlītes kļūst mazākas vai acs asarojas. Vairumā gadījumu šī tipa sāpes nav provocētas un rodas spontāni.

Tās sauc par klastera galvassāpēm, jo ​​tās mēdz notikt atkārtoti, kā grupās. Tās var atkārtoties vienu līdz trīs reizes dienā šajā klastera periodā, un tās var ilgt no 2 nedēļām līdz 3 mēnešiem. Katrs galvassāpju uzliesmojums ilgst no 15 minūtēm līdz 3 stundām. Sāpes ir tik spēcīgas, ka var Jūs pamodināt no miega. Vīriešiem ir trīs līdz četras reizes lielāka iespēja ciest no šī tipa galvassāpēm nekā sievietēm.

Hroniskas ikdienas galvassāpes

Hroniskas ikdienas galvassāpes tiek novērotas aptuveni 2—5% no vispārējās populācijas. Lai gan tās neskar pārāk lielu cilvēku daļu, tomēr jāatzīmē, ka hroniskas sāpes, kas piemeklē vismaz 15 dienas mēnesī trīs mēnešu garumā vai ilgāk un ilgst vismaz 4 stundas dienā, ir visai nepatīkamas, traucējošas un reizēm mokošas.

Parasti gan hronisku ikdienas galvassāpju iemesls ir kādas citas patoloģijas vai stāvokļa izraisīts simptoms, piemēram, hroniskas tensijas tipa galvassāpes; hemicrania continua; jaunas persistējošas ikdienas galvassāpes vai hroniska migrēna.

Sinusa galvassāpes

Šīs galvassāpes izpaužas kā izkliedētas sāpes starp galvu un seju - Jūs jūtat dziļas un pastāvīgas sāpes vaigu kaulos, pierē vai deguna pamatnē. Šādas sāpes ir saistītas ar deguna blakusdobumu iekaisumu - sinusītu.

Ņemot vērā, ka deguna blakusdobumu iekaisums ir infekciozs process, to bieži pavada drudzis un augsta temperatūra. Diskomforts pastiprinās ar straujām galvas kustībām vai gadījumos, kad organisms tiek sasprindzināts. Parasti šādas sāpes parādās pēc augšējo elpceļu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās.

Posttraumatiskas galvassāpes

Lai gan lielākā daļa no mums dzīves laikā saskaras ar traumatiskiem notikumiem, posttraumatiska stresa sindroms attīstās tikai 9—25 % cilvēku. Tas ir īpašs psihes stāvoklis, kas rodas kā novēlota vai ieilgusi atbildes reakcija uz psihotraumējošu notikumu vai situāciju, kad indivīds nespēj izturēt emocionālo pārslodzi. Posttraumatiskā stresa galvassāpes parasti sākas 2-3 dienas pēc traumas. Tomēr tās nav tikai galvassāpes, šādu stāvokli pavada arī atmiņas problēmas, nogurums, koncentrēšanās problēmas, aizkaitināmība u.c.

Galvassāpes var būt neizteiktas, ilgt vairākus mēnešus. Bet, ja dažu nedēļu laikā Jūsu stāvoklis neuzlabojas, noteikti sazinieties ar ārstu.