Depresija ir viltīga. Depresijas simptomi var būt sarežģīti un atšķirīgi katram cilvēkam. Vairumā gadījumu depresiju atpazīstam pēc tādiem simptomiem kā nomāktība, skumjas, bezcerības sajūta, intereses zudums par lietām, kas agrāk patika, tomēr ne vienmēr depresijas sākumu ir viegli pamanīt vai atpazīt.

Daudzi cilvēki cenšas tikt galā ar saviem simptomiem, neapzinoties, ka viņiem ir slikti. Dažreiz var būt vajadzīgs draugs vai ģimenes loceklis, lai pievērstu uzmanību, ka kaut kas nav kārtībā. Dažreiz nepieciešams pavērot sava ķermeņa raidītos signālus, jo depresija skar arī fiziski. Lai arī varbūt tas izklausās neierasti, fiziskie simptomi ir izplatīti depresijas gadījumā, un patiesībā gan neskaidras sāpes, gan ikdienas sāpes bieži vien ir depresijas simptomi.

Liela daļa pacientu ar depresiju, kuri vēršas pēc palīdzības primārās veselības aprūpes iestādēs, ziņo tikai par fiziskiem simptomiem, kas var apgrūtināt depresijas diagnosticēšanu. Fiziskām sāpēm un depresijai ir dziļāka bioloģiskā saikne nekā vienkārši - cēloņiem un sekām. Neirotransmiteri serotonīns un norepinefrīns (bioloģiski aktīvas vielas, kas saistoties ar citas šūnas receptoriem pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu) ietekmē gan sāpes, gan garastāvokli. Šo vielu nepietiekoša regulācija ir saistīta gan ar depresiju, gan ar sāpēm, tāpēc ir vērts pievērst uzmanību ne tikai garastāvoklim, bet arī fiziskiem simptomiem.

• Miega problēmas. Problēmas ar aizmigšanu vai saraustīts miegs (bieža pamošanās) ir izplatītas cilvēkiem, kuri cieš no depresijas.
• Sāpes krūtīs. Šādas sāpes var liecināt par sirds, plaušu vai kuņģa problēmām, tomēr dažreiz tas ir depresijas simptoms. Depresija var arī palielināt sirds slimību risku. Turklāt cilvēki, kuriem ir bijusi sirdslēkme, biežāk cieš no depresijas.
• Nogurums un izsīkums. Nogurums un enerģijas trūkums ikdienas aktivitātēm pat tad, ja miegā pavadītais un atpūtas laiks ir pietiekošs, var liecināt, ka esat nomākts. Depresija un nogurums kopā mēdz pasliktināt abus apstākļus.
• Muskuļu un locītavu sāpes. Pastāvīgas sāpes var palielināt depresijas risku, savukārt, depresija var izraisīt sāpes, jo abiem stāvokļiem smadzenēs ir kopīgi ķīmiskie ierosinātāji. Cilvēkiem, kuriem ir depresija, ir trīs reizes lielāka iespēja sajust regulāras sāpes.
• Kuņģa-zarnu trakta problēmas. Mūsu smadzenes un gremošanas sistēma ir cieši saistītas, tāpēc daudziem no mums rodas sāpes vēderā vai slikta dūša, stresa situācijās vai gadījumos, kad esam noraizējušies. Depresija var izraisīt arī nelabumu, gremošanas traucējumus, caureju vai aizcietējumus.
• Galvassāpes. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar smagu depresiju ir trīs reizes lielāka iespēja saslimt ar migrēnu, un cilvēkiem ar migrēnu ir piecas reizes lielāka iespēja saslimt ar depresiju.
• Muguras sāpes. Regulāras muguras sāpes var veicināt depresiju. Un cilvēkiem, kuri cieš no depresijas, var būt četras reizes lielāka iespēja iegūt intensīvas, invalidizējošas kakla vai muguras sāpes.

Lai gan depresijas diagnostikas kritēriji īpašu uzmanību pievērš emocionāliem un veģetatīviem simptomiem, smaga depresija ir saistīta arī ar sāpīgiem fiziskiem simptomiem, piemēram, jau minētām galvassāpēm, muguras sāpēm, vēdera sāpēm, locītavu sāpēm un muskuļu sāpēm. Ņemot vērā, ka depresijai un sāpēm ir kopīgs neiroķīmisks ceļš, depresija un ar to saistītie sāpju izraisošie fiziskie simptomi ir jāārstē vienlaikus. Pētījumi (1), (2) liecina, ka depresijas ārstēšanas režīms, kas nerisina fiziskus simptomus un koncentrējas tikai uz galvenajiem emocionālajiem simptomiem, var izraisīt pacienta nepilnīgu remisiju un sliktāku ārstēšanas prognozi.

(1) Trivedi MH. The link between depression and physical symptoms. Prim Care Companion J Clin Psychiatry. 2004;6(Suppl 1):12-6. PMID: 16001092; PMCID: PMC486942.

(2) Denniger JW, Mahal Y, and Merens W. et al. The relationship between somatic symptoms and depression. In: New Research Abstracts of the 155th annual meeting of the American Psychiatric Association. 21May2002 Philadelphia, Pa. Abstract NR251:68–69.