Depresija ir ļoti sarežģīta tēma. Tas nav tikai slikts garastāvoklis vai nomāktība dēļ nenokārtota eksāmena. Depresiju var izraisīt dažādi faktori. Gadalaiku maiņa un saules trūkums var izraisīt tā saucamos sezonāli afektīvos traucējumus, kas ir viena no depresijas formām. Šādi traucējumi skar  vienu līdz divus procentus iedzīvotāju, bet dažos reģionos pat līdz 8%. Medicīniska rakstura problēmas un medikamenti izraisa depresiju aptuveni 10–15% cilvēku. Vēl pavisam cita depresijas forma ir pēcdzemdību depresija un tā savukārt skar vienu no septiņām jaunajām māmiņām.

Mūsu skatījums uz pasauli un pieņēmumi par to, kā pasaule darbojas, arī var izraisīt depresiju. Arvien lielāku lomu mūsu ikdienā ieņem sociālie tīkli, viedokļu līderi un plaši pieejamā informācija par veiksmīgiem cilvēkiem, kuri prot pelnīt naudu, labi izskatīties un būt laimīgi ģimenes dzīvē.  Paļaušanās uz šādu skaistu “iepakojuma papīru” var pakļaut jūs nereālām cerībām, kas pēc tam izraisa depresiju un trauksmi. Jums rodas sajūta, ka citiem klājas daudz labāk nekā jums. Patiesība gan ir pavisam cita - lielākā daļa cilvēku nekad nedalīsies savos emocionālajos, sāpīgajos dzīves stāstos ar ārpasauli. Neredzot citu cilvēku patieso dzīvi un īstās neveiksmes, jūs sākat apšaubīt savu pašvērtību un pašapziņa samazinās.

Kā savlaicīgi pamanīt depresijas “zvaniņus” un pievērst uzmanību savai emocionālajai veselībai? Piedāvājam 11 pazīmes, kuras var liecināt par slēptu depresiju un tās novērojot, pievērst vairāk uzmanības savai emocionālajai veselībai.

1. Iepirkšanās mānija

Vai ieejot lielveikalā vai kādā internetveikalā Jūs pārņem vēlme noteikti kaut ko nopirkt? Vai varbūt Jūs savu brīvo laiku pavadiet iepērkoties? Vai reizēm aplūkojot savu konta izrakstu nodomājiet – es nemaz nevaru atļauties tik daudz iepirktiees, bet tad atkal ieejat veikalā iepirkties un “štrunts ar visu”? Dažiem nomāktiem cilvēkiem nav nekas neparasts, ka šāda iepirkšanās — veikalos vai internetā — kalpo kā uzmanības novēršana no problēmām vai pašcieņas celšana. Tomēr šāda iepirkšanās rada tikai šķietamu garastāvokļa uzlabošanos, jo tā nerisina pamatā esošo depresiju. Jāņem vērā arī tas, ka iepirkšanās var būt mānijas pazīme bipolāru traucējumu gadījumā.

2. Pārmērīga alkohola lietošana

Gandrīz trešā daļa cilvēku ar smagu depresiju pārmērīgi lieto alkoholu. Ja Jūs jūtat, ka Jums ir vēlme iedzert, lai tiktu galā ar trauksmi un depresiju, Jūs varbūt esat viens no šiem depresijas slimniekiem. Lai gan var šķist, ka alkohols palīdz tikt galā ar kādiem pārdzīvojumiem un uz brīdi  atvieglo nomākto stāvokli, tomēr alkohols darbojas kā depresants un nomācošs līdzeklis, tāpēc pārmērīga alkohola lietošana var pasliktināt un vēl biežāk izraisīt depresijas epizodes.

3. Aizmāršība

Depresija var būt viens no iemesliem sajūtai, ka viss ir kā miglā – aizmirstas lietas, pasliktinās atmiņa, grūti koncentrēties, nevedas mācībās. Pētījumi liecina, ka ilgstoša depresija vai stress var paaugstināt kortizola līmeni organismā. Pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēki, kuru asinīs ir augsts kortizola līmenis, rezultāti atmiņas testos ir krietni sliktāki. Ar depresiju saistīts atmiņas zudums ir izteiktāks gados vecākiem cilvēkiem. Labās ziņas ir tādas, ka ārstējot depresiju var arī uzlabot atmiņas un mācīšanās funkcijas.

4. Pārmērīga interneta lietošana

Ja jūtat, ka vairāk vēlaties komunicēt virtuāli nevis klātienē; ja jūtat, ka reālā dzīve Jūs maz saista, bet interneta vide sniedz vairāk pozitīvu emociju un gandarījuma - tā var būt depresijas pazīme. Pētījumi ir parādījuši saikni starp augstu depresijas līmeni un pārmērīgu interneta lietošanu. Cilvēki, kuri ir depresīvi, bieži visu savu laiku pavada internetā vai spēlējot spēles.

5. Pārēšanās un aptaukošanās

Ir trīs garīgās veselības problēmas, kas visbiežāk ir saistītas ar aptaukošanos: depresija, pārēšanās traucējumi un nakts ēšanas sindroms. Pētījumi apstiprina saikni starp aptaukošanos un depresiju, kā arī starp aptaukošanos un pārmērīgu ēšanu. Ja šādi nomākti cilvēki mēģina zaudēt svaru, tad nereti ir vērojama garastāvokļa pasliktināšanās līdz ar svara zudumu. Attiecīgi, depresīviem cilvēkiem sākotnēji ir jāārstē depresija, jo svara zaudēšana pati par sevi neatrisinās sākotnējo aptaukošanās cēloni.

6. Čiepšana veikalā

Apmēram trešā daļa veikalu mazo zagļu cieš no depresijas. Dažiem cilvēkiem, kuriem šķiet, ka viņi nevar kontrolēt savas dzīves procesus, jūtas bezspēcīgi un nenozīmīgi, maza zādzība veikalā sniedz spēka un svarīguma sajūtu. Papildus reāliem draudiem un bīstamām situācijām, cilvēki ar depresiju var izjust adrenalīna pieplūdumu, kas palīdz “kaut ko just”. Cilvēkiem, kuri zog veikalā, šīs adrenalīna sajūtas ir svarīgākas par nozagto priekšmetu.

7. Muguras sāpes

Pētījumi liecina, ka depresija var būt hronisku muguras sāpju riska faktors. Viens pētījums ir parādījis, ka līdz 42% cilvēku ar hroniskām sāpēm muguras lejasdaļā (krustos), piedzīvoja depresiju pirms muguras sāpju parādīšanās. Tomēr tas ir sarežģīti, jo šādu depresiju var nepamanīt un neatklāt, jo cilvēki depresiju nesaista ar sāpēm. Savukārt, hroniskas sāpes var radīt depresijas risku. Jebkurā gadījumā, muguras sāpes nedrīkst atstāt bez ievērības.

8. Izaicinoša seksuālā uzvedība

Depresija gan biežāk ir saistīta ar samazinātu libido, nevis ar pastiprinātu interesi par seksu, tomēr daži cilvēki izmanto seksu, lai tiktu galā ar depresiju vai stresu. Izaicinoša, pastiprināti seksuāla uzvedība, izlaidība, neuzticība, seksuāla apsēstība un augsta riska nedrošs sekss, var būt depresijas pazīmes. Protams, ne vienmēr tas liecina par depresiju, tie var būt impulsu kontroles traucējumi vai var būt bipolāru traucējumu mānijas pazīme. Jebkurā gadījumā, ja Jūs novērojat sev šādu uzvedību, noteikti būtu jāvēršas pie ārsta, jo šādai uzvedībai var būt nopietna, negatīva ietekme uz veselību un Jūsu personīgo dzīvi.

9. Pārspīlētas emocijas

Bieži vien depresīviem cilvēkiem ir maz emocionālu izpausmju – viņi nepriecājas par labiem notikumiem, nesmejas, neraud. Savukārt, citreiz šādiem cilvēkiem emociju ir pārpārēm. Pēkšņi, bez īsti jaušama iemesla, tie var kļūt uzbudināti, aizkaitināti vai pat agresīvi. Viņi var paust pārspīlētas skumjas, bezcerības, raižu vai baiļu sajūtas. Dažus var pārņemt bezvērtības sajūta vai pārmērīga, nepiemērota vainas sajūta. Būtiskākais šādā uzvedībā ir pēkšņums. Īpaši, ja cilvēks, kurš parasti ir bijis līdzsvarots un emocionāli noturīgs pēkšņi kļūst hiperemocionāls, iemesls tam var būt depresija.

10. Aizraušanās ar azartspēlēm

Cilvēki azartspēles spēlē dažādu iemeslu dēļ: lai gūtu asas izjūtas, lai laimētu naudu, lai socializētos vai mēģinātu izvairīties no raizēm vai stresa. Tomēr dažiem cilvēkiem azartspēles var kļūt nekontrolējamas. Līdzīgi kā ar mazām zādzībām, kuras veicot, organismā izstrādājas adrenalīns, arī spēlējot azartspēles, cilvēkiem ar depresijas pazīmēm, rodas asas izjūtas un aizmiršanās no ikdienas rutīnas.Azartspēles ietekmē to mūsu smadzeņu daļu, kas atbrīvo dopamīnu — “labas pašsajūtas” hormonu, kas rada baudas un atlīdzības sajūtu. Tomēr šāda “aizmiršanās” ilgtermiņā tikai rada arvien jaunas un lielākas problēmas, kas padziļina depresiju.

11. Nerūpēšanās par sevi

Iekāpi mašīnā un nepiesprādzēji drošības jostu? Kāds tam sakars ar depresiju? Pēkšņa nolaidība pret sevi, pret savu drošību, higiēnas neievērošana var liecināt par depresiju un zemu pašcieņu. Pazīmes var būt nelielas, piemēram, netīrīti zobi, neķemmēti mati, netīras drēbes vai būtiskas: diagnostisko izmeklējumu izlaišana vai hronisku slimību, piemēram, sirds slimību, astmas vai diabēta, ignorēšana.

Laika gaitā depresijas izraisītās fiziskās un garīgās problēmas var nopietni ietekmēt Jūsu vispārējo veselības stāvokli. Patiesībā depresija ietekmē smadzeņu darbību un var izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas. Tāpēc depresijas ārstēšana Jums palīdzēs justies motivētam un atkal būt laimīgam. Smagas depresijas ārstēšana ir tikpat svarīga kā jebkuras citas smagas slimības ārstēšana. Atcerieties, ka depresija var pastiprināties un, iespējams, kļūt letāla, ja to neārstē. Depresijas ārstēšana ir labākais veids, kā nodrošināt, ka Jums tiks sniegta nepieciešamā aprūpe, tāpēc noteikti meklējiet ārsta palīdzību.